Sākumlapa
Ziņas
Raksti
Intervijas
Kalendārs
Svēto dzīves
Par Pareizticību
Lūgšanas
Bibliotēka
Katahētika
Ikonogrāfija
Dievnami
Svētvietas
Vārdnīca
Norādes
Kontakti un info
|
|
Daudziem no
mums, kuri netikām audzināti kristietības garā, lai nonāktu pie
Dieva, jāsastopas ar pārbaudījumiem, ciešanām, jāatzīst sava
bezspēcība. Jāiemācās ir ļoti daudz, un katram no mums Dievs rāda
ceļu, kā sākt dzīvot ticībā un paļauties uz Viņu. Bieži vien šis
ceļš ir grūts, mokošs, neizturami smags un pat traģisks. Kādu
sievieti pie Dieva aizveda neārstējama bērna slimība (cerebrālā
trieka). Grūti iedomāties vēl briesmīgāku pārbaudījumu mīlošai
mātei. Taču tagad ar ticību un Dieva žēlastību viņa ir smaidoša,
varoša, izturīga un izdarījusi sava bērniņa labā apbrīnojami, pat
neticami daudz.
tālāk... |
Svētītāja
Nikolaja šķirsta pārnešana uz Bari |
|
|
|
9./22. maijā
Pareizticīgā Baznīca piemin brīnumainu notikumu kristietības
vēsturē - svētītāja un brīnumdarītāja Nikolaja svēto relikviju
pārnešanu no Mirras pilsētas uz Bari. Tagad turp jau vairākus gadu
simtus dodas svētceļnieki, lai lūgtos pie svētnieka šķirsta un
saņemtu kādu smaržīgo mirru pilienu, ko joprojām izdala diženā
Kristus kalpa mirstīgās atliekas.
tālāk... |
Nāciet visi sava Kunga priekā! |
|
|
|
Kristus
Augšāmcelšanās svētki ir galvenais un priecīgākais notikums
Baznīcas dzīvē, tas ir atskaites punkts pārējiem kristiešu
svētkiem visa gada garumā. Baznīca tam sagatavo ilgi un rūpīgi, ar
stingru 40 dienu gavēni, kas attīra mūs no lepnības, nemiera, lai
ar tīru dvēseli un mierpilnu sirdi varētu nostāties Dieva priekšā
Gaišajos Lieldienu svētkos.
tālāk... |
Pareizticības
nelokāms aizstāvis – priesteris Jānis Līcis |
|
|
19.
gadsimta
vidus vēsturē iegājis kā laiks, kad Pareizticību pieņēma
neskaitāmi daudz latviešu zemnieku. Turklāt
viņiem
uzticību Pareizticībai nācās pierādīt, no vācu muižniekiem
piedzīvojot nežēlīgu izrēķināšanos un pat miesas sodus. Par
sava tēva ciešanām un mokām no bērnības atcerējās arī
priesteris Jānis Līcis un uzdrošinājās par to atklāti rakstīt.
Viņš nebaidījās ciest Kristus dēļ un līdz savai pēdējai
stundai aizstāvēja savus ticības brāļus un māsas. Šogad aprit
tieši 100 gadi, kopš nelokāmais cīnītājs par Pareizticību,
priesteris Jānis Līcis pieņēma mocekļa nāvi.
tālāk... |
|
"Es
ārstējos
pie pūšļotāja" |
|
|
Pēdējā
laikā
saradies ne mazums ļaužu, kam piemīt neparastas spējas:
ekstrasensi, hipnotizētāji, kuriem tad arī
atvēl
avīžu
lapas un teleekrānu laiku. Un tas, ko šie ļaudis demonstrē ekrānā,
nereti tiek saukts par "brīnumu". Nav brīnums, ka šo parādību
augstu vērtē neticīgi ļaudis (kuri slepus tomēr alkst pēc
brīnumiem), taču arī pareizticīgo kristiešu vidū parādās domas, ka
ekstrasensu izdarības esot Dieva dāvana....
tālāk... |
|
|
|
Mūsu reliģiskās dzīves ritms |
|
|
Baznīcas
kalendārs nosaka kristiešu svētku ritmiskumu, dievkalpojumu
kārtību, Baznīcas svēto un Evaņģēlija notikumu piemiņas dienas.
Piedaloties dievkalpojumos, Baznīcas liturģiskais ritms kļūst par
cilvēka garīgās dzīves elpu. Saskaņā ar Baznīcas pirmsākumos
iedibināto kārtību Maskavas patriarhāts, tāpat arī Jeruzalemes un
Serbijas Pareizticīgās Baznīcas joprojām tur svētu juliānisko
Baznīcas kalendāru.
tālāk... |
|
Pārdomas par gavēni |
|
|
Šodienas sociālais, tikumiskais un
psihiskais saspīlējums nebūt nav labvēlīgs cilvēku garīgajai un
miesiskajai veselībai. Daudzi ir nonākuši tādā kā dvēseliskā vakumā un
nostājas uz grēka ceļa. Bet zināms, ka grēcīga dzīve nekad nav devusi
dvēseles mieru un prieku, turklāt nāk par ļaunu veselībai. Pareizticīgie
zina, cik dziedējošs mūsu dvēselei un miesai ir gavēnis. Ievērojot
gavēni, kas paredzēts ne vien ķermeņa ierobežojumiem, bet galvenokārt
dvēseles šķīstīšanai, slims cilvēks, lūdzoties un nožēlojot grēkus,
saņem svētīgu garīgo un fizisko spēku stiprinājumu no Dieva.
tālāk... |
|
|
Svētā Uguns |
|
Katru
gadu Svētā Pilsēta Jeruzaleme piedzīvo lielu svētceļnieku pulku. Sevišķi
lielu - Kristus Augšāmcelšanās svētkos. Ticīgos pievelk ne tikai
Augšāmcelšanās fakts, pilsēta, svētās vietas - Golgāta, Kristus kaps,
svinīgie dievkalpojumi. Katrs šajā laikā cenšas nepalaist garām vienu no
lielākajiem pasaules brīnumiem - Svētās Gaismas - Uguns nonākšanu, kas
pārdabiskā veidā Kristus Augšāmcelšanās svētku priekšvakarā gaismas veidā
apspīd Kristus kapu...
tālāk... |
Kristīgās
baznīcas, klosteri glabā daudzu svēto, Dieva izredzēto mirstīgās atliekas un
tām līdzi ieliktās relikvijas, kuras nav pakļautas dabas iznīcības likumiem.
Mūsdienu materiālistisko uzskatu cilvēkam grūti noticēt, kāpēc svēto pīšļi
nesatrūd gadu desmitiem un pat simtiem, arī zinātnieki to nespēj izskaidrot.
Turklāt daudz dzirdam un lasām par to, ka svēto mirstīgās atliekas
apveltītas ar brīnumdarošām spējām...
tālāk... |
|
|