Šodienas sociālais, tikumiskais un psihiskais saspīlējums nebūt nav labvēlīgs cilvēku garīgajai un miesiskajai veselībai. Daudzi ir nonākuši tādā kā dvēseliskā vakumā un nostājas uz grēka ceļa. Bet zināms, ka grēcīga dzīve nekad nav devusi dvēseles mieru un prieku, turklāt nāk par ļaunu veselībai. Pareizticīgie zina, cik dziedējošs mūsu dvēselei un miesai ir gavēnis. Ievērojot gavēni, kas paredzēts ne vien ķermeņa ierobežojumiem, bet galvenokārt dvēseles šķīstīšanai, slims cilvēks, lūdzoties un nožēlojot grēkus, saņem svētīgu garīgo un fizisko spēku stiprinājumu no Dieva.

Mēģināsim uz to palūkoties no zinātnes pozīcijām. Izrādās, pareizticīgo gavēņi ir tajos gada periodos, kad uz zemi nonāk paaugstināts kosmosa starojums un izmaina arī cilvēka organisma darbību. Par to jau rakstījis A. Čiževskis savā darbā „Saules vētru zemes atbalsis”. Pētījumi pierāda, ka tiem, kuri šajā laikā gavē, spēcīgais kosmosa starojums veicina biosintēzes procesus organismā. Savukārt, ja cilvēks neievēro gavēni un turpina ēst kā iepriekš, tad viņa organismā pastiprinātais kosmiskais starojums izraisa šūnu un audu sairšanu, izveidojušies brīvie radikāļi kopā ar olbaltumvielu un tauku vielmaiņas neoksidētajiem produktiem kavē iekšējo orgānu darbību, samazinot to dzīvības potenciālu, tādējādi cilvēks priekšlaicīgi noveco. Tajā pat laikā baktērijas un vīrusi komiskā starojuma ietekmē aktivizējas un uzbrūk novājinātajam cilvēka organismam. Tieši šajā periodā (ziemā un pavasarī), kā zinām, novēro arī gripas epidēmijas. Starp citu, viduslaikos Eiropas iedzīvotāji masveidā mira tajos gados, kad bija palielināta saules aktivitāte.

Bet palūkosimies uz gavēni no garīguma puses. Diemžēl daudzi uzskata, ka gavēņa laikā pietiek ēst gavēņa ēdienu, sevi nekā iegrožojot. Taču īsts gavēnis vispirms nozīmē cilvēka atteikšanos no dažāda veida pārmērībām un izklaidēm. Mūsu barībai jābūt pēc iespējas mazāk saldai un taukainai, arī pārēsties nedrīkst. Bet pats galvenais, vajadzīgs pastiprināti lūgties, nožēlot grēkus, biežāk apmeklēt dievnamu un ņemt dalību pie Svētā Vakarēdiena. Noteikti jāatturas no laulības intīmajām attiecībām. Jau svētais Jānis Zeltamute atgādināja, ka atturēšanās no putnu un zivs gaļas nedos nekādu labumu, ja tajā pat laikā mēs grauzīsim un ēdīsim savus brāļus. Jāsaprot, ka gavēnis – tā ir ne tikai noteikta ēdienkarte, bet arī garīgi vingrinājumi, kas nepieciešami gribas audzināšanai un norūdīšanai. Ja mācēsim valdīt pār savu ķermeni, tad pratīsim arī savaldīt savu mēli, domas, emocijas, kaislības un pārspīlētas pieķeršanās. Gavēņa mērķis nav pārtraukt lietot sviestu, bet gan kaut kas daudz svarīgāks: uzvara pār kaislībām, izlīgšana ar tuviniekiem, dziļš iekšējs samiernieciskums, dvēseles norobežošana no naida, dusmām, atriebības, iekarsīguma, liekām runām, tenkām, aprunāšanas, nosodīšanas, meliem. Gavēņa mērķis ir pārvarēt savu lepnību, liekulību, pašapmierinātību, augstprātību, slinkumu, savtīgumu, pļāpīgumu un citas savas kaislības.

Pēdējos gados krievu medicīnas literatūrā aprakstīti daudzi gadījumi, kad garīgi slimi cilvēki, ievesti baznīcas dzīvē, saņēmuši Dieva žēlastību un izveseļojušies. Šo ļaužu psihisko stāvokli pašos pamatos mainījusi gavēņa ievērošana, regulāras lūgšanās un dalība Svētajā Vakarēdienā. Slimniekiem vairs nebija novērojamas uzmācīgas idejas, halucinācijas un būtiski uzlabojusies pašsajūta. Gavēņi novērš arī daudzas sirds – asinsvadu sistēmas un plaušu slimības, gremošanas orgānu patoloģijas, ginekoloģiskus un uroloģiskus traucējumus, kuru cēlonis ir liels šlakvielu daudzums organismā vai vielmaiņas un biosintēzes procesu traucējumi, kas ir kā sekas cilvēka grēcīgai dzīvei.

Gavēņiem ir arī liela nozīme dzimstības regulēšanā un ļauj izvairīties no grūtniecības iestāšanās nelabvēlīgos laika periodos. Statistikas dati liecina, ka gavēņu laikā ir ieņemti 72% pašnāvnieku, 62% noziedznieku, 70% ekstrasensu (starp tiem 84% ir cilvēki ar nelīdzsvarotu psihi). Spēcīgais saules starojums šajā laikā nelabvēlīgi iespaido augļa formēšanos un nākamā bērna attīstību. Savukārt bērna ieņemšana pēc gavēņa, kad organisms ir atjaunojies, veicina fiziski spēcīgu un intelektuāli apdāvinātu bērnu dzimšanu. Ļoti daudzi ilgdzīvotāji, starp citu, ir dzimuši ziemā, t.i., viņi bijuši ieņemti pēc Lielā gavēņa. Dati liecina, ka 75% no 1800 slavenajiem fiziķiem, astronomiem un matemātiķiem ir dzimuši ziemas mēnešos.

Garīgais un fiziskais gavēnis mums palīdz veidoties par īstiem kristiešiem. Tikai nevajag bēdāties, ja viss uzreiz neizdodas. Garīgā attīstība un pilnveidošanās ir grūts un ilgs ceļš, bet tas ir ceļš pretī labestībai, veselībai, mūsu pēcteču veiksmei un pretī Patiesībai Dievam par godu.

Pēc medicīnas zinātņu kandidāta Nikolaja Markova materiāliem