====Kyrie eleison==== Baznīcas terminu vārdnīca

Palica, sānauts – arhiereja, arhimandrīta un priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma kvadrāts vai rombs ar krusta attēlu, piekārts aiz asā gala pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir pastāvīgs gana apbruņojums. Attēls Attēls
Panagija – (no grieķu vārdiem: viss un svēts). 1) neliela Dievmātes ikona, ko bīskaps nēsā uz krūtīm kā arhiereja titular zīmi. Attēls 2) Prosfora, no kuras liturģijas laikā tiek izņemta daļiņa Dievmātes piemiņai.
Panihīda. Aizlūgums par mirušajiem (Панихида, Парфстасис) – (pannuci - no pa - viss un nux – nakts). Pēc uzbūves atgādina rīta dievkalpojumu, kas ir visas nakts dievkalpojuma daļa, agrāk pirmkristīgā baznīcā to noturēja naktī. Panihīda ir: 1) Par atsevišķām personām. 2) Vispasaules Panihīda: Gaļas neēšanas sestdienā, Trīsvienības sestdienā, Dimitrija un otrajā, trešajā, ceturtajā Lielā gavēņa sestdienās, Toma pirmdienā vai otrdienā, 29. augustā.
Panikadils, kroņlukturis (Паникадило) – (no grieķu val. pa - viss un kandhla – lampiņa). Panikandils ir pie griestiem pakārts kroņlukturis ar daudz svecēm vai lampiņām. Attēls Attēls
Pasaulīgs – saistīts ar pasauli, ar dzīvi pasaulē; ne garīgs, nesaistīts ar baznīcu.
Pasaulnieks – lajs, parasts draudzes loceklis, kas nav svētkalpotājs.
Pasha. 1) Passā svētki. Lieldienas. Kristus Augšāmcelšanās svētki. sk. Kristus augšāmcelšanās. 2) salds bieziena ēdiens, parasti četrmalu piramīdas veidā, ko gatavo uz Lieldienu svētkiem.
Pashālijs – tabula ikgadējā Lieldienu svētku laika noteikšanai.
Passija – (lat. passio – ciešanas). Vakara dievkalpojums Lielajā gavēnī, ko veic svētdienās un kas veltīts Kristus ciešanu piemiņai.
Paterihs – mūku (tēvu) dzīvesaprakstu, viņu paveikto varoņdarbu un brīnumu apkopojums, kas sastādīts ar mērķi cildinātu kādu klosteri.
Patriarhija – baznīcas apgabals, ko pārvalda patriarhs.
Patriarhs (Патриарх) – (grieķu val. patriarch - dzimtas aizsācējs). Agrāk šis tituls tika attiecināts uz sinedriona priekšsēdētāju, bet kristīgā baznīcā iesākumā piederēja visiem bīskapiem. Tagad - dažās pareizticīgo baznīcās - vietējās, patstāvīgās (autokefālās) baznīcas galvas tituls. To izvēl vietējā koncilā. Šo titulu noteica IV Vispasaules koncils 451.g. Attēls Attēls
Patroloģija – teoloģijas disciplīna, kas studē baznīctēvu dzīves un pamācības.
Pētera-Pāvila gavēnis – gavēnis pirms apustuļu Pētera un Pāvila piemiņas svētkiem (sākas nedēļā pēc Vasarsvētkiem un ilgst līdz 12/29 jūnijam). Tā ilgums ir atkarīgs no Lieldienu svētku laika.
Piedošanas svētdiena – pēdējā svētdiena pirms Lielā gavēņa, kad visi ticīgie (svētkalpotāji un pasaulnieki) lūdz viens otram piedošanu.
Pieminēšana (Поминовение) – lūgšanas par dzīviem un mirušiem, ko lasa priesteris no īpašām grāmatiņām vai draudzes locekļu zīmītēm ar to cilvēku vārdu uzskaitīšanu, par kuriem tiek lūgts.
Polielejs – svinīgs dziedājums, Dieva slavinājums, ko izpilda svētdienās un svētku dienās visnakts dievkalpojumā, sastāv no Psalmu pantiem un tiek pavadīts ar visu dievnama gaismekļu iedegšanu.
Presbiters – (gr. presbyteros – sirmgalvis, vecajs, vecākais). Priesteris, draudzes vecākais, pirmajos gadsimtos bīskapi uzticēja draudžu vadību. Attēls Attēls
Priekšnams, baznīcas – dievnama rietumu daļā – ir pirmā vieta pie ieejas. Senos laikos šai dievnama daļā stāvēja kristību kandidāti, kā arī smagi grēcinieki, kas atradās grēku nožēlas procesā. Priekšnamu no dievnama vidusdaļas šķir siena ar durvīm.
Priesteris (Священник, Иерей) – (iereu - grieķu apzīmējums presbiteriem, termins cēlies no antīkiem grieķu kultiem, kur apzīmēja tempļos priesteri). Priesteris var izdarīt visus sakramentus, izņemot iesvētīšanu par priesteri, noturēt visus dievkalpojumus, izņemot mirru un antiminsa iesvētīšanu. Atkarībā no nopelniem un baznīcas nozīmes, kurā viņš kalpo, tiem piešķir gan priestera, gan protoereja (protopresbitera, virspriestera) nosaukumu. Attēls Attēls
Prokimens (Прокимен) - (gr. prokeiomeno - priekšā esošs; tas, kas atrodās priekšā. Prokimens ir pants no psalmiem, kas pieskaņots svētkiem vai dienai un tiek recitēts pirms svēto Rakstu lasījuma, parēmijām vai Apustuļa. IV - V gs. prokimens bija psalms, kas sagatavoja lūdzējus Jaunās Derības lasījumam. To dziedāja responsors - lasītājs un atbildēja - dziedāja koris. Vēlāk prokimena teksts kļūst īsāks un šobrīd mazais prokimens satur divas rindas, bet lielais prokimens - piecas. Prokimens prototipiski izsaka lasāmā galveno domu, bet ja lasījuma nav, tad norāda dienas dievkalpojuma vispārīgo raksturu. Prokimenu pavada citi panti vai pants, kurš kalpo kā papildinājums un plašāk atklāj tā jēgu. Prokimens var būt: dienas, vakara, svētku uc..
Prosfora (Просфора) – (gr. prosfora - pienešana, pienestā maize). Agrāk no kristiešu pienestā labākā daļa tika izmantota euharistijā, pārējais tika izmantots agapēs pēc liturģijas. Pēc liturģijas atdalīšanas no “mīlestības” vakariem prosforas nosaukums saglabājās, bet tika attiecināts uz maizi, ko izmantoja liturģijā. Šai maizei bija apaļa, saplacināta forma ar krusta attēlu uz tās. Krievu pareizticīgā baznīcā patreiz izmanto prosforas, kas sastāv no divām savā starpā savienotām, apaļām daļām, kas nozīmē to, ka Jēzum Kristum ir divas dabas, dievišķā un cilvēcīgā, kas ar šīs prosforas starpniecību tiek pienests euharistijas svētdarbībā Mūžīgajam Tēvam kā upuris par debišķīgo un zemišķo. Uz šīs prosforas, kā krusta upura, kas tiek pacelts debesu altārī, baznīca ataino krustu ar Jēzus Kristus vārda pirmajiem burtiem IC XC un burtiem NIKA (gr. uzvara), kas apzīmē Kristus uzvaru. Šādu zīmogu uz krievu pareizticīgās baznīcas prosforas apstiprinājis Maskavas lielais koncils 1667. g. Prosforas tiek gatavota no labākajiem kviešu miltiem, kas iejaukti ar tīru ūdeni un sāls piedevu un raugu. Cep prosforu cepēja skaitot Jēzus lūgšanu. Attēls
Proskomīdija (Проскомидия) – (no proskomivzw - atnesu, pienesu). Liturģijas pirmā daļa. Nozīmē pienešanu, jo šinī laikā noslēpuma veikšanai tiek pienesti vīns un maize. Proskomīdija atgādina ticīgiem Kristus piedzimšanu. Viņš nāca pasaulē ciest nāves mokas par cilvēku grēkiem. Proskomīdijā sagatavo piecas prosforas no kurām izņem daļiņas un liek uz diskosa. No pirmās prosforas - Jēzum Kristum (Jērs); otrās - Dievmātei (uz diskosa novieto Jēram labajā pusē); trešās - izņem deviņas daļas par godu svētajiem: Jānim Priekštecim, praviešiem, apustuļiem, apgaismotājiem, mocekļiem, mantas nekārīgiem, apustuļiem līdzīgiem, svētajiem un Jānim Zeltamutem (Hrizostomam) vai Bazilam Lielajam (liek Jēram kreisajā pusē); ceturtās - daļas par dzīvo kristīgo ļaužu veselību; piektās - par mirušo dusēšanu. Daļas no 4-ās un 5-ās prosforas liek priekšpus Jēra. Vienkārši prosforas tiek izsniegtas ticīgiem kopā ar vārdu sarakstu ko tie bija iesnieguši, lai aizlūdz par tiem liturģijā. Proskomīdiju veic priesteris vai arhierejs uz upurgalda altārī. Tai laikā baznīcā tiek lasītas stundas. — izmanto raudzētu maizi un sarkano vīnogu vīnu, kas atšķaidīts ar ūdeni.
Protodiakons – (gr. prōtos – pirmais). Galvenais diakons eparhijā, kalpo pie valdošā bīskapa vai patriarha.
Protopresbiters (Протопресвитер) - Virspriesteris. Precētās (baltās) garīdzniecības augstākā pakāpe.
Psalmists – baznīcas lasītājs, kas lasa psalmus un citas lūgšanas.