====Kyrie eleison==== Baznīcas terminu vārdnīca

Dekalogs – (gr. deka – desmit, logos – vārds). Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum uz divām akmens plāksnēm.
Didahe – jeb 12 apustuļu mācība. Veidojoties Jaunās Derības kanonam, notika diskusijas vai šo grāmatu iekļaut JD grāmatu sarakstā (tāpat kā Pirmo Romas Klementa vēstuli). Teksts
Dikirijs - divzaru svečturis, kuru lieto bīskaps, svētot ticīgos. Tas simbolizē Kristus divas dabas. Attēls
Sv. Dāvanas (Дары, святые) - tā pareizticīgo baznīcā sauc maizi (prosforas daļiņas) un vīnu sv. Euharistijas noslēpumā pēc to iesvētīšanas par Kristus Miesu un Asinīm, ko tad saņem ticīgie ļaudis sv. Vakarēdienā.
Sv. Dāvanu pārnēsājamais šķirstiņš (Дароносица) - lai vajadzības gadījumā sv. Dāvanas varētu aiznest uz mājām pie slimniekiem. Parasti sastāv no divām daļām. Vienā atrodas šķirstiņš ar sv. Dāvanām, otrā neliels biķerītis un karotīte. Priesteris to nes nelielā somiņā uz krūtīm. Attēls Attēls
Sv. Dāvanu glabātava - atrodas uz altārgalda. Attēls Attēls Attēls
Dāvids Balodis. Latviešu pareizticības aizsācējs. 1845. g. 125 hernhrūtieši ar D. Balodi priekšgalā iesniedz Filaretam I lūgumu par pāriešanu pareizticībā. Vēlāk priesteris Ļaudonā.
Deisis - (grieķu val. - lūgšana, aizlūgšana). Kompozīcija no trīs ikonām - centrā Kristus ikona, kreisajā pusē uz Viņu vērsta Dievmātes ikona, no labās puses - Jānis Priekštecis (Kristītājs). Ikonostasā Deisis rinda var būt garāka - centrā trīs galvenās ikonas, bet tālāk abās pusēs simetriski izvietotas erceņģeļu, apustuļu un citu svēto ikonas. Attēls
Diakone, diakonise - pazīstamas jau no apustuļu laikiem (Vēst. romiešiem, 16, 1; 1. vēst Timotejam, 5, 310). Diakonišu amatam parasti tika izraudzītas padzīvojušas (ne jaunākas par 40 gadiem) jaunavas vai atraitnes. Diakones piederēja pie klēra, un tika iesvētītas ar īpašu iesvētīšanu ar roku uzlikšanu. Diakoņu pienākumos ietilpa: 1) sieviešu sagatavošana kristībām, sievu un jaunavu apmācība, kuras nolēmušas pievērsties ticībai; 2) palīdzība baznīcas kalpotājiem pašās kristībās (piem. palīdzēt bīskapam viņu kristīšanas laikā un viņa vietā veikt arī citu ķermeņa daļu ieziešanu, bez pieres); 3) bīskapu uzticēto darbu izpildīšana, kas ir saistībā ar sievietēm, nabadzīgo, slimo un cietumā esošo apmeklēšana, kalpot ticības apliecinātājiem un mocekļiem, kas atrodas sardzes uzraudzībā, palīdzēt trūkumcietējiem u.c; 4) stāvēšana pie baznīcas durvīm un ienākošo sieviešu "sakārtošana" pa vietām un viņu uzvedības uzmanīšana dievkalpojuma laikā. No XI gadsimta Austrumu Baznīcā diakoņu kārta pārstāja eksistēt, to aizstāja mūķenes. Uz diakonisēm attiecās vairāki kanoniskie likumi, un tieši IV Vispārējā koncila 14.,15. likums un sv. Bazilija Lielā 44. likums.
Diakons (Диакон) – (gr. diakono – kalpotājs). Diakons palīdz bīskapam un priesterim dievkalpošanā, patstāvīgi svētkalpošanu veikt nevar. Pieder svētkalpotāju kārtai. Attēls
Diskoss – šķīvis, uz kura tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas, simbolizē trauku, kuru Lielajā ceturtdienā pēdējā Vakarēdienā lietoja Jēzus Kristus un apustuļi. Attēls Attēls
Dienvidu durvis (Южнная дверь) - ikonostasa durvis pa labi no Ķēniņa vārtiem. Diakonu durvis.
Draudze (Приход) – 1) zemākā baznīcas administratīvā vienība baznīcā; baznīcas kopība, kas sastāv no klēra un lajiem. 2) ticīgie, kas apmeklē konkrētu dievnamu.
Draudzes padome – draudzes ievēlēta institūcija, kas parasti sastāv no 20 locekļiem, kas pakļauti baznīcas pārzinim un kas veic izglītošanas, finansu, administratīvo u.c. darbības baznīcā.
Dziedātājs – baznīcas kora dziedātājs. Amats klērā.
Dziedājumi – lūgšanas, himnas, tropāri u.c., ko izpilda baznīcas koris.