No 1843. līdz 1940. gadam izdotās grāmatas

"Lūgšanu grāmata"

Sastādījis priesteris Nikolajs Vieglais

Ar Augstisvētītā Bīskapa Jāņa (Garklāva) svētību

P. Pakalniņš

"Ticības mācība pareizticīgiem audzēkņiem"

Rīga 1940

"Pareizticīgās draudzes pamatmācība"

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Teoloģijas institūta I un vidusskolu II kl. kurss.

Rīga 1940

A. Pommers

"Pirmais Pasaules (Oikumeniskais) Koncils Nikejā 325. gadā."

Rīga 1939

"Pareizticīgās Baznīcas Dievkalpojumi"

Rīga 1939

P. Pakalniņš

"Ticības mācība pamatskolas pareizticīgiem audzēkņiem"

1. daļa, pamatskolas 1. un 2. klases kurss

(svēdienasskolai)

Rīga 1939

P. Pakalniņš

"Ticības mācība pamatskolas pareizticīgiem audzēkņiem"

2. daļa, pamatskolas III un IV klases kurss

(svēdienasskolai)

Rīga 1939

"Pareizticīgās draudzes pamatskolas ticības mācības metodika"

Garīgā un skolotāju institūtu kurss

Rīga 1938

"Pareizticīgā latvieša Indriķa Straumīša raksti. Pareizticība pie latviešiem (1840. – 1845.)."

Rīga 1906

"Par laulības noslēpumu, par to, kā dievbijīgi dzīvot laulībā, un par bērnu audzināšanu. Pamācība tiem, kas dodas laulībā"

Rīga 1904.

"Mācības grāmata Īstenās ticības biedriem"

Rīga 1900

"Pareizticīgo garīgās dziesmas"

Sastādījis Mārcienas draudzes priesteris Jānis Žuravskis

Rīga 1900

"Triodione, proti treju dziesmu grāmata, kurā atronama Dievkalpošana no desmitās (Muitnieka un varizeja) svētdienas priekš Lieldienas līdz pat Lieldienai"

Rīga 1899

"Lūgšanas visādās vajadzībās"

Rīga 1897

"Svēto piecdesmit dienu dievakalpošanas kārta no svētas Lieldienas rīta līdz Visu Svēto svētdienai"

Rīga 1889

No 1851. gada sāk iznākt pareizticīgo kalendārs, vispirms Pēterpilī, tad Rīgā. Saturs tam garīgs. Še runā arī par latviešiem, par viņu senatni pirms vācu atnākšanas, par pareizticību viņu starpā.

No 1856. g. sāka izdot virkni periodisku rakstu krājumu ar kopējo virsrakstu

"Tā skola tās dievabijāšanas jeb Dievabijīgas pamācīšanas, kas pie Rīgas garīgas Seminarijas ir sagādātas"

(Šis izdevums iznāk pavisam desmit gadus, katru gadu pa četrām burtnīcām. Pirmajos divos gados iespiests blakām latviešu tulkojumam grāmatas labajā pusē arī krievu teksts kreisajā pusē. Pamācības ņemtas no senajiem baznīcas tēviem, sevišķi daudz no Hrizostoma jeb Zeltamutes. Visi gabali ir garīga satura, tulkojumi bez kaut kādas atzīmes, kas tos latviešu valodā sniedzis)

"Liturģijas, Kārta tās Svētas un Dievišķas, ka tā ir Lielā Baznīcā, un uz Svētu Kalnu."

Tērbatā 1843

(Pareizticīgo garīdznieku amata grāmata. Jāņa Zeltamutes Liturģijas tulkojums no krievu valodas. Par titulā minēto lielo baznīcu domājama Sofijas baznīca Konstantinopolē un par svēto kalnu - Atona kalns Grieķijā.)

«Kristīgas mācības pirmais iesākums jeb Īsi svēti stāsti un īss Katķisms».

Pārlūkots un par labu teikts no Svēta valdīdama Sinoda, un rakstos iespiests uz Visaugstāku Ķeizariskās Majestātes Pavēlēšanu, dēļ mācīšanas skolās.

Tērbatē 1843

(Grāmatā ietilpst īsi saņemti bībelstāsti un katķisms. Īpaši pēdējais sniedz dažus norādījumus, kas raksturo pareizticību. Tur dod atbildi uz jautājumu par svētu eņģeļu un svētu cilvēku cienīšanu. Tie cienījami ne kā Dievs, bet kā Dieva kalpi, kas mūsu lūgšanas var nest pie Dieva; tāpēc ir palīgu vajaga lūgties caur viņiem no Dieva. Par bilžu cienīšanu saka, ka tās ir «mālētas noģīmēšanas Dieva pēc miesas un Viņa Svētu, vajaga valkāt par cienīdamu pieminēšanu Dieva darbu un Viņa Svētu, un priekš tām vajaga pielūgt Dievu un Viņa Svētus.» Kā pielikums katķismam pievienotas «Kristīgas mācības, vērā liekamas karotājiem». Bez mitēšanās karotājam jātur acu priekšā divi visaugstāki pienākumi: ar visu sirds prātu kalpot Dievam, uzticīgi kalpot ķeizaram. Jābūt mierā ar to būšanu, kurā ķeizars licis, pēc Jāņa Kristītāja vārdiem: «Esiet mierā ar savu algu. Vaktī stāvot, jābūt modrīgam, karā ejot, - drošam.» - «Nepamet dvēseles drošību briesmās. Kad tu uzticīgi izdari to, kas tevim pienākas, tad Dievs vai tev izglābs no nāves, vai tev izglābs caur nāvi, kas ar nesavīstamu kroni tevi pušķos)