 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
P.Pakalniņš Ticības mācība Pareizticīgiem audzēkņiem
Ievads. Pareizticība jeb pareiza kristīgā ticība ir ticība, ko cilvēkiem devis Kungs Jēzus Kristus, un ko visā pasaulē izplatījuši svētie apustuļi. Pareiza kristīgā ticība māca atzīt īsto Dievu, Viņam ticēt, Viņu godāt, mīlēt un izpildīt Viņa baušļus. Ticība uz Dievu cilvēkiem nepieciešama, lai panāktu savas dvēseles pestīšanu un mūžīgu dzīvošanu. Pats Jēzus Kristus saka: “Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts” (Mk. 16,16). Tāpat ap. Pāvils saka, ka “bez ticības nevar Dievam patikt” (Ebr.11,6), t.i. nevar izdarīt Viņam pa prātam. Tomēr vienīgi ar ticību uz Dievu un Jēzu Kristu cilvēks vēl nevar panākt pestīšanu. Kas tic uz Dievu, tam jāpilda arī Dieva baušļi, jādzīvo pēc Dieva gribas, pēc Viņa svētā prāta. Pats Kungs un Pestītājs māca: “Ja jūs Mani mīlat, tad turiet manus baušļus” (Jņ.14,15). Jauneklim, kas jautāja: “Ko man būs darīt, lai es mūžīgu dzīvību dabūju?” Jēzus atbildēja: “Ja tu gribi dzīvībā ieiet, tad turi baušļus” (Mt. 16-17). Pareizās ticības mācību mēs smeļam no Dieva atklāsmes. Atklāsme ir viss tas, ko Dievs atklājis cilvēkiem, lai tie varētu pareizi Viņam ticēt un cienīgi Viņu godāt. Dieva atklāsmes pirmsākumus cilvēkiem sludināja Ādams, Noass, Ābrāms, Mozus un citi pravieši. Bet visā pilnībā Dieva atklāsmi atnesa virs zemes vienpiedzimušais Dieva Dēls Jēzus Kristus (Ebr.1,1; Jņ.1,18). Dieva atklāsme izplatījās starp cilvēkiem un uzglabājas pareizticīgajā baznīcā ar Svētiem rakstiem un Svēto mutes mācību. Par Sv. Rakstiem sauc visas tās grāmatas, ko Sv. Gara iedvesmā sarakstījuši pravieši un apustuļi, un kas sakopotas vienā grāmatā Bībelē (“Biblion” – grieķu vārds, nozīmē “grāmata”). Grāmatas, ko sarakstījuši pravieši pirms Kristus dzimšanas, sauca par Vecās Derības grāmatām, bet grāmatas, ko sarakstījuši apustuļi pēc Kr. dz., - par Jaunās Derības grāmatām. Par Sv. Mutes mācību sauc visu to, ko Jēzus Kristus, apustuļi un viņu tuvākie pēcnācēji – baznīcas tēvi mācījuši ar savu vārdu un priekšzīmi, un kas stāstīts no mutes mutē, no paaudzes uz paaudzi, bet sākumā nav ticis pierakstīts. Sv. Mutes mācība ir vissenākais Dieva atklāsmes izplatīšanas veids. Laikā no Ādama līdz Mozum rakstu pavisam nebija. Arī pats Pestītājs sludināja savu mācību tikai mutes vārdiem. Tāpat kristīgo ticību sākumā sludināja apustuļi. Tikai vēlāk, lai Dieva atklāsme noteiktāk, pilnīgāk un pareizāk uzglabātos, tā pierakstīta. Tomēr arī pēc tam Sv. Mutes mācība nezaudēja savu nozīmi, jo ne viss, ko mācīja un darīja Jēzus un apustuļi, ir minēts Sv. Rakstos. Evaņģēlists Jānis saka, ka, ja pierakstītu visu to, ko Jēzus darījis un mācījis, tad “visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas” (Jņ.21,28). Sv. Mutes mācība vajadzīga, lai varētu pareizi izprast Sv. Rakstus, uzglabāt baznīcas paražas un darīt Sv. Noslēpumus tā, kā tos iestādījuši apustuļi un viņu tuvākie pēcnācēji. Lai pareizāk izprastu vienu – otru vietu Sv. Rakstos, mums jāgriežas pie Sv. Mutes mācības, kur atrodam apustuļu un viņu pēcnācēju attiecīgus paskaidrojumus. Sv. Rakstos gan pavēlēts darīt Sv. Noslēpumus, bet kā darīt, to mēs zinām tikai no Sv. Mutes mācības. Tāpat paraža stāvēt lūgšanā ar seju pret rītiem, mest krustu, ūdens iesvētīšana un citas baznīcas paražas dibinās tikai uz Sv. Mutes mācības. Lūk arī tāpēc Sv. Raksti pavēl turē Sv. Mutes mācību. Ap. Pāvils saka: “Brāļi, pastāviet un turiet mācības, ko esam mācījušies tā caur mūsu vārdu, tā caur mūsu grāmatu” (2Tes.2,15). Un vienīgi tā ticība, kas stingri pieturas pie Kristus un apustuļu mācības, izteiktas Sv. Rakstos un Sv. Mutes mācībā, nekā pie tās nepielikdama un nekā neatraudama, atzīstama par pareizu Kristus ticību. Tāda ir pareizticība. Kristīgam cilvēkam, lai iegūtu pestīšanu, vajadzīga, vispirms, mācība par ticību uz Dievu, otrkārt, mācība par cerību uz Dievu un līdzekļiem stiprināties šai cerībā, un, treškārt, mācība par mīlestību uz Dievu un visu to, ko Viņš pavēl mīlēt (1.Kor.13,13). Mācība par ticību uz Dievu izteikta ticības simbolā, mācība par cerību balstās uz tā Kunga lūgšanu un svētības baušļiem, mācība par mīlestību – uz Dieva desmit baušļiem.
Saturs Pareizticīgās baznīcas mācība I Ticības mācība 1. Ievads Ticības simbols 2. Ticības simbola izcelšanās 3. Pirmais ticības simbola loceklis 4. Otrs ticības simbola loceklis 5. Trešais ticības simbola loceklis 6. Ceturtais ticības simbola loceklis 7. Piektais ticības simbola loceklis 8. Sestais ticības simbola loceklis 9. Septītais ticības simbola loceklis 10. Astotais ticības simbola loceklis 11. Devītais ticības simbola loceklis 12. Desmitais ticības simbola loceklis 13. Par kristības noslēpumu 14. Par mirres svaidīšanas noslēpumu 15. Par Sv. Dievmielasta noslēpumu 16. Par grēku sūdzēšanas noslēpumu 17. Par priesterības noslēpumu 18. Par laulības noslēpumu 19. Par eljes svaidīšanas noslēpumu 20. Vienpadsmitais ticības simbola loceklis 21. Divpadsmitais ticības simbola loceklis II Tikumības mācība A. Tā Kunga lūgšana 22. Par lūgšanu 23. Tā Kunga lūgšana 24. Piesaukšana 25. Pirmais lūgums 26. Otrs lūgums 27. Trešais lūgums 28. Ceturtais lūgums 29. Piekais lūgums 30. Sestais lūgums 31. Septītais lūgums 32. Teikšana B. Svētības baušļi 33. Pirmais svētības bauslis 34. Otrs svētības bauslis 35. Trešais svētības bauslis 36. Ceturtais svētības bauslis 37. Piektais svētības bauslis 38. Sestais svētības bauslis 39. Septītais svētības bauslis 40. Astotais svētības bauslis 41. Devītais svētības bauslis C. Desmit Dieva baušļi 42. Par ticības un kristīgās mīlestības savstarpējām attiecībām 43. Par Dieva likumiem un baušļiem 44. Pirmais bauslis 45. Otrs bauslis 46. Trešais bauslis 47. Ceturtais bauslis 48. Piektais bauslis 49. Sestais bauslis 50. Septītais bauslis 51. Astotais bauslis 52. Devītais bauslis 53. Desmitais bauslis III Pareizticīgās draudzes dievkalpošana 54. Dievnams un viņa ārējais izskats 55. Dievnama iekšējais iekārtojums 56. Svētkalpotāji 57. Dievkalpošanas tērpi A. Pareizticīgās draudzes dievkalpošana 58. Nedēļas dienu dievkalpojumu piemiņas 59. Ektenijas 60. Pareizticīgās baznīcas dievkalpošanas veidi 61. Visasnakts dievkalpošana 62. Liturģija 63. Vasilija (Bazilija) Lielā liturģija 64. Iepriekš iesvētīto dāvanu liturģija 65. Divpadsmit gada svētki 66. Par gavēņiem 67. Lielā gavēņa dievkalpošanu īpatnības 68. Ciešanu nedēļas dievkalpošanu īpatnības 69. Dievkalpošanas īpatnības Lieldienās B. Stāsti no kristīgās draudzes izveidošanas vēstures 70. Apustuļu sludināšana 71. Apustulis Pēteris 72. Apustulis Jānis 73. Kristīgo vajāšana Jūdejā 74. Pirmmoceklis Stefans 75. Saula atgriešanās un darbība 76. Kristīgo vajāšanas iemesli Romas valstī 77. Kristīgo vajāšanas Romas valstī Nerona un Diokletiāna valdīšanas laikā 78. Konstantīns Lielais (324-337) un sv. Helēna 79. Milānas edikts 80. Baznīcas koncili 81. Sv. Kirils un Mefodijs 82. Rietumu baznīcas atkrišana no savienības ar austrumu baznīcu 83. Sv. Vladimirs un Krievijas kristīšana 84. Antonijs un Teodosijs 85. Maskavas patriarhāts 86. Patriarhs Nikons un baznīcas grāmatu izlabošana 87. Sinodes nodibināšana 88. Mārtiņš Luters un protestantisms C. Pareizticība Latvijā 89. Pirmais posms 90. Otrais posms Pareizticīgās baznīcas mācība.
|
