|
|
Tanīs dienās
nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: "Atgriezieties no
grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru
pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā
Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas." Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas
drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu
medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas
apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet,
redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja:
"Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet
pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms
par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam
bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas
nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar
ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks
par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu
un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās
Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni." Svētā Jāņa Zeltamutes vārds par Kunga Parādīšanos
|