 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Celta 1877. gadā, lai gan pareizticība Koknesē ir jau no 1845. gada. Baznīca uzspridzināta pirms Pērses un Daugavas senlejas gultnes appludināšanas 1961. gadā. Tagad Daugavas ūdeņos manāma vien zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati, tālāk uz šaurās saliņas redzamas vēl bijušās kapsētas žoga paliekas.
No Kokneses pareizticīgo draudzes rīta stāstiem.
Kokneses apvidū, kur tagad skaisti, stalti paceļas Kokneses pareizticīgo Svēto apustuļu Pētera un Pāvila draudzes dievnams, 1843.gadā jeb 1844.gadā skaistais krasta stūris, kur Alenas upīte vijas uz Daugavas pusi, bija apdēstīts ar kartupeļiem. Rudenī muižas strādnieki, novākdami kartupeļu ražu, kādā vakarā, kā arvien tajos vecos laikos mēdza būt, rīkoja tā saucamās kartupeļu kāzas. Viņi kurināja uguni, vārīja un cepa kartupeļus, un ēzdami pavadīja laiku savstarpējās sarunās. Būdami paši «vecās modes» cilvēki, tie savās sarunās vairāk kavējās pie Dievvārdiem un Bībeles. Tā spriedelēdami un runādami tie palika nomodā gandrīz līdz pusnaktij. Bet tad tie visi cits pēc cita aizmiga un sarunas apklusa. Te pēkšņi liels gaismas staru kūlis viņus apspīdēja un viņi lielā uztraukumā pietrūkās kājās. Gudrākais Dievvārdos un jaunākais no viņiem, Staprānu Jānis pacēla rokas pret debesīm un izsauca: «Tiešām, tas Kungs ir šinī vietā un mēs to neesam zinājuši». Pēc tam atkal visi sāka pārrunāt notikušo, gan arī dziedāt, un tā visu nakti pavadīja nomodā, jo miegs vairs nevienam nenāca. II Ap tiem pašiem gadiem – 1840-to gadu iesākumā kāda koknesiete, nevarīga atraitne, Penģerots Ede, nākdama no muižas darbiem uz māju, iegāja Stūres krogā (tagad Saules mājā) atpūsties. Viņa apgūlās uz kroga galda un aizmiga. Viņa redz sapni, ka Daugava ir pārplūdusi, un ka ūdens apklāj par to skaisto krasta stūri, ko veido Daugava un Alenas upītes dziļā grava. Tālāk viņa redz, ka pa Daugavu no lejas pret straumi peld koka zariņš. Zariņš apstājas tai skaistā krastā, izauga par koku, ziedēja un ienesa brīnumskaistus augļus. Latvieši no malu malām skrēja pie šī koka, ņēma un ēda šī koka augļus. 1846.gadā nodibinājās Kokneses pareizticīgo draudze. Komisijas cita pēc citas brauca uz Koknesi izraudzīt vietu baznīcas būvei; apskatīja dažādas vietas, bet tomēr nevarēja atrast piemērotu. Katru reizi, kad komisija izbrauca, draudzes locekļi nāca pie priestera un tam jautāja: «vai nu ir izmeklēta vieta?» un kad priesteris paskaidroja, ka baznīcas būvei vieta nav atrasta, tad šie ļaudis, kas bija redzējuši brīnišķīgās parādības, kā Staprānu Jānis un atraitne Peņģerota sacīja, ka tādēļ arī neatrada vietu draudzes baznīcas būvei, ka nemeklēja tur, kur Dievs pats to brīnišķīgā kārtā parādījis, – baznīcai jābūt uzbūvētai uz stāvā krasta stūra starp Alenas upītes gravu un Daugavu. Priesteris par vietu nebija sajūsmināts un to tuvāki neapskatīja, jo šī vieta būtu baznīcēniem – braucējiem, tā arī kājniekiem grūti pieejama. Beidzamo reizē būvkomisija vietu baznīcas būvei meklēja Pasta muižas apkārtnē, un kad arī tur neatrada piemērotu vietu, komisijas locekļi, noskumuši par to, ka viņu darbs nebija vaiņagojies sekmēm, lēni devās gar skaisto Daugavas krastu no Pasta muižas uz Koknesi. Kad nonāca pie stūra (tagadējā Krievkalna) Stukmaņu muižas īpašnieks grāfs Medems, apskatīdams šo vietu, it kā nejauši sacīja: «Vai tad šī vieta nebūtu laba?» - Turpat gadījās arī Peņģerots Ede, kura, visiem kungiem rokas skūpstīdama, sacīja, ka tieši še ir jābūt Dievnamam, un atkal visiem kungiem pastāstīja par savu sapņošanu. No draudzes arhīva, priesteris L.Zuments.
Ticības
mācības Kokneses draudzē 1938.gads. Kokneses draudzes robežās darbojas šādas skolas: Kokneses Krievkalna 6 klašu pamatskola ar 23 pareizticīgiem skolēniem; Jaunbebru 6 klašu pamatskola ar 22 pareizticīgiem skolēniem; Pļaviņu ģimnāzija ar 12 pareizticīgiem skolēniem. Visās šinīs skolās ticības mācības pasniedz priesteris L.Zuments. Pļaviņu pilsētas pamatskolā pareizticīgo ir gan mazāk par 10, bet tie uz pašu vēlēšanos mācās ticības mācības ar ģimnāzijas jaunāko grupu. Pļaviņu pagasta 6 klašu pamatskolā ir ap 15 pareizticīgo skolēnu, kuriem ticības mācības pasniedz vietējais skolotājs Spruksta kungs. Viskaļu 6 klašu pamatskolā arī ir ap 12 pareizticīgu skolēnu, bet tiem ticības mācības netiek pasniegtas, jo nav piemērota skolotāja, bet priesterim šī skola attāluma dēļ nav sasniedzama.
Kokneses Sv.ap. Pētera un Pāvila pareizticīgo draudze 1935.gadā:
Pateicība. Kokneses draudzes sarīkotais bazārs š.g. 5.jūnijā, Krievkalna 6.klašu pamatskolas telpās, ir devis Ls984,57 tīra atlikuma. Atlikumu noguldīja Kokneses pasta krājkasē uz Kokneses draudzes pa-domes krājgrāmatiņas, līdz minētās summas izdošanai saskaņā ar mērķi – baznīcas remontam un izdaiļošanai. Draudzes padome izsaka sirsnīgāko pateicību ziedotājiem, veicinātājiem, labvēļiem, apmeklētājiem, Dāmu komitejas vadībai, locekļiem, kā arī draudzes padomes darbiniekiem. Padomes priekšsēdētājs priesteris L.Zuments.
Pateicība. Š.g. 29.jūnijā Rīgas Debesbraukšanas draudzes priesteris P.Bērziņā tēvs nodeva Kokneses draudzes baznīcas vadībai Debesbraukšanas baznīcas vecākā Andreja Krauzes kunga ziedojumu draudzes vajadzībām Ls100,- apmērā. Draudzes padomes un Dāmu komiteja izsaka Andrejam Krauzes kungam sirsnīgāko pateicību par no viņa izrādīto labvēlību draudzei. Padomes priekšsēdētājs priesteris L.Zuments. «Ticība un Dzīve» Nr.12 Decembris 1936.g.
Pirms gadiem (Atceres dienas) oktobrī. 27.jūnijā, 1913.gadā Koknesē viesojas Vladikaukāzas un Mozdokas arhibīskaps Pitirims, kas dzimis Koknesē. Viņa tēvs – krievs, Kokneses virspriesteris Oknovs (Virspriesteris Vasilijs Oknovs (1830-1894)), bet māte – latviete. Viņš neslēpa savu latvisko izcelšanos un labprāt ņēma dalību latviešu draudžu dzīvē.
|
