Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību
LV
|
|
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|
Daugavpils
Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrālē kopš
Sarovas brīnumdarītāja Serafima ikona katedrālē atrodas kopš tās iesvētīšanas brīža un par tās izcelsmi nav ziņu. Ikonas "raudāšanu" pēc dievkalpojuma pamanījuši draudzes locekļi. Katedrāles pārzinis Tēvs Georgijs (Popovs) apliecināja, ka tā esot neizskaidrojama parādība. Dievnamā ir nemainīga gaisa temperatūra, tādējādi neveidojas arī gaisa kondensāts. Turklāt šķidrums, kas izdalās no ikonas virsmas, neatgādinot ūdeni, tam esot eļļaina konsistence. Kā šo parādību skaidro pareizticīgo baznīca? Tēvs Georgijs: "Šai parādībai nav izskaidrojuma. Baznīca uzskata, ka šāds brīnums ir Dieva žēlastības izpausme. Lūk, šādi Dievs izrāda savu žēlastību, lai cilvēki to uztvertu kā zīmi un stiprinātos pirms kaut kādiem gaidāmiem notikumiem vai vienkārši lai garīgi priecātos. Baznīcas vēsturē esot bijuši gadījumi, kad ikona "raudājusi" ar asinīm. Tas jāuztver kā brīdinājuma zīme pirms gaidāmām briesmām. Vienā no šādiem gadījumiem tikušas veiktas analīzes, kuru rezultāti apliecinājuši, ka tās tiešām bijušas asinis. Paldies Dievam, tas nav noticis mūsu dievnamā. Zinātnieki vairākkārt mēģinājuši rast izskaidrojumu šādām parādībām, taču viņu izvirzītās hipotēzes neapstiprinājās." Daugavpils pareizticīgo katedrālē tās pastāvēšanas vēsturē jau novērots septītais gadījums, kad ikona "raudājusi". Ikonā attēlotais Sarovas brīnumdarītājs Serafims dzīvojis 18. gadsimtā. Viņa tēvs esot būvējis dievnamus, māte bijusi mājsaimniece. Serafims ticējis Dievam, tamdēļ bija apmeties uz dzīvi klosterī. Viņam piemitušas izcilas pravieša spējas. Serafims esot varējis pastāstīt par cilvēka pagātni, kā arī nekļūdīgi pareģojis nākotni un dziedinājis cilvēkus ar lūgšanām. Viņš piekopis ļoti askētisku dzīvesveidu un 16 gadus pavadījis vienatnē, veltot lūgšanas Dievam. Viņam divpadsmit reizes esot parādījusies Svētā Dievmāte. Tēvs Georgijs stāstīja, ka savā mūžā ikonas "raudāšanu" jau pieredzējis pirms divdesmit gadiem vienā no pareizticīgo sieviešu klostera baznīcām Jelgavas rajona Valgundē. Šīm "asarām" piemitis mirru aromāts. Esot bijuši arī citi gadījumi, kad dievkalpojumu laikā, kurus vadījis metropolīts, sākusi "raudāt" ikona. Piemēram, Debesbraukšanas baznīcā, kur pulcējās pareizticīgo latviešu draudze, metropolīta kalpotā dievkalpojuma laikā tikusi novērota Ibērijas Dievmātes ikonas "raudāšana". Arī Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgā, Brīvības ielā, dievkalpojumā, kuru vadījis metropolīts, pēkšņi sākusi "raudāt" Kristus un Dievmātes ikona. Tādējādi pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā pareizticīgo baznīcās novēroti gandrīz divi desmiti ikonu "raudāšanas" gadījumu. Lai gan Sarovas brīnumdarītāja Serafima ikonas "raudāšana" mazinās, pašlaik daudzi Daugavpils pareizticīgie dodas pie svētbildes. Tās priekšā nerimst plīvot svecīšu liesmiņas un gulst ziedi. Tā ticīgie izsaka pateicību Dievam un izlūdzas žēlastību. Pieaudzis arī interesentu skaits, kas dodas uz katedrāli, lai noraudzītos šajā brīnumā. Katedrāles durvis visos gadalaikos ir atvērtas apmeklētājiem ne tikai dievkalpojumu laikā, bet arī visas dienas garumā. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle arhitektūras un iekšējā veidola ziņā pieder pie greznākajiem pareizticīgo dievnamiem visā Latvijā. Katedrāles jumtu rotā desmit kupoli un kupoliņi – tā sauktās lukovicas. Katedrāle atrodas zīmīgā pilsētas vietā, ko sauc par Baznīckalnu. Tajā uz viena paugura līdzās atrodas četru konfesiju – pareizticīgo, luterāņu, katoļu un vecticībnieku dievnami. Daugavpilieši uzskata, ka, atrodoties Baznīckalnā, vislabāk var izprast Daugavpils – daudznacionālas pilsētas būtību.
"Latvijas
Avīze"
|
