Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

• Adrija jeb Adriaka - pilsēta Trāķijā pie Melnās jūras netālu no Maķedonijas pilsētas Filipas, kas atrodas uz robežas ar Trāķiju.

• Alameja - viena no Sīrijas pilsētām

• Aleksandrija ­ ievērojama pilsēta, ko 331. g.p.m.ē. dibinājis Maķedonijas Aleksandrs, atrodas Vidusjūras krastā, Lejas (Ziemeļu) Ēģiptē, pie Nīlas ietekas. Senatnē tā bijusi slavena kā tirdzniecības, amatniecības, zinātnes un mākslas centrs. Pašlaik Aleksandrija ir viena no vislabāk nocietinātajām ostas pilsētām un svarīgākajiem tirdzniecības centriem Vidusjūras krastā, kurā mīt ap 230,000 iedzīvotāju.

• Ankira - ļoti sena ziedoša Galatijas (neliela Mazāzijas province, kas atrodas starp Frīģiju, Bitīniju, Pontu un Kapadokiju Mazāzijas vidusdaļā) pilsēta ­ tagad Angora; līdz šim laikam ir viena no svarīgākajām Mazāzijas tirdzniecības pilsētām.

• Antinoja - samērā ievērojama pilsēta uz Vidus un Augšēģiptes robežas. No šīs pilsētas palikušas tikai drupas. Ap šīm drupām atrodas daudz klintīs izcirstu alu. Tajās uz daudzām sienām redzamas ievilktas krusta zīmes, kas liecina par to, ka šajās vietās pastāvējušas baznīcas un mūku kopienas. Dziļi apakš zemes ved pazemes galerijas, kurās bija ierīkotas celles. Antinojas tuvumā atrodas ne mazums mūku ceļļu un klosteru.

• Antiohija - bieži lietots pilsētas nosaukums. Feniķijas Antiohija, starp Sīriju un Palestīnu, Pizīdijas Antiohija, kas robežojas ar Friģiju, Mazāzijas rietumu daļā u.c.

• Antiohija, Sīrijas galvaspilsēta - ļoti sena un bagāta pilsēta. Antiohija atrodas Orontas upes krastā, apmēram 10 verstis no vietas, kur tā ietek Vidusjūrā, starp Libāna un Taura kalnu grēdām. Pašlaik Antiohija atrodas turku pakļautībā un pārvērtusies par nelielu un nabadzīgu pilsētiņu ar apmēram 10 tūkstošiem iedzīvotāju.

• Apolloniāda - pilsēta Bitīnijā, Mazāzijas ziemeļu apgabalā, vēlāk iekļauta Līdijā.

• Argiropole - tagad Fundukli - Konstantinopoles priekšpilsēta, netālu no Peras un Galitas.

• Argosa - senās grieķu Argolīdas galvaspilsēta Pelopnēsas austrumu apgabalā Dienvidgrieķijā; netālu no tās atradās pagānu dievietes Hēras templis.

• Arimatija - Pēc Eusēbija un Hieronima (baznīcas vēsturnieki) vārdiem, Arimatija, tāpat kā Rama jeb Ramata ­ pilsēta Efraima kalnā, divu stundu gājiena attālumā no Jeruzalemes, netālu no Lidas. Saucas arī Ramafaima­Cofima. Arimatija ir tēvzeme Arimatijas Jāzepam, vienam no Kristus mācekļiem, (Jāņa ev., 19, 38) Jūdejas augstākās sapulces loceklim, kurš savā klintī izkaltajā zārkā guldīja Jēzu Kristu.

• Armēnijas Sebaste - atradās Mazāzijas ziemeļaustrumos

• Askalona - viena no septiņām ievērojamākajām filistīniešu pilsētām Palestīnā Vidusjūras krastā, starp Gazu un Azotu. Jūdu iekarota un pārvaldīta, pilsēta tomēr vēlāk atguva savu neatkarību un, līdzīgi citām filistīniešu pilsētām, naidojās ar Izraēlu

• Atēnas - Senās Grieķijas galvaspilsēta; slavena ar savām celtnēm, skulptūrām, tirdzniecības un rūpniecības attīstību un it īpaši ar skolām. Šeit līdz pat pēdējam laikam (VI gs.p.Kristus) atradušās ievērojamu filozofu skolas, kurās izglītību guvuši seno zemju iedzīvotāji.

• Berija - pilsēta Maķedonijas austrumu daļā. Šajā pilsētā sludinājis kristietību apustulis Pāvils laikā no 40.­65. g.p.Kristus. Pašlaik tā saucas Verija jeb Kara Verija (Melnā Verija); tajā dzīvo ap 10000 cilvēku

• Berita - tagadējā Beiruta - sena Feniķijas pilsēta Vidusjūras krastā; V gadsimtā tā bija plaukstoša pilsēta, slavena ar savu retorikas, poēzijas un tiesību augstskolu; tagad ­ Āzijas turku Sīrijas administratīvais centrs un nozīmīgākais tirdzniecības centrs Sīrijas piekrastē, kurā dzīvo ap 180 000 cilvēku.

• Biblosa - sena Feniķijas pilsēta netālu no jūras, starp Tripolisu un Beritu. Pilsēta bija pazīstama kā Adonisa kulta centrs. Adonisam šeit bija uzcelta krāšņa svētnīca. Pašlaik Biblosas vietā atrodas neliels miestiņš, kas saucas Džebela un kurā dzīvo tikai kādi 600 cilvēku. Ciematu ieskauj romiešu un krusta gājienu laika drupas, kā arī plašas kapsētas, kurās atrodamas eģiptiešu un feniķiešu senlietas

• Boiotija - apgabals Vidusgrieķijā.

• Bostra - pilsēta Arābijā. Senatnē bijusi bagāta tirdzniecības pilsēta. Tagad drupās. Saglabājušās garas akmens veikalu rindas liecina par pilsētas bijušo varenību un bagātību.

• Britānija - sens Anglijas nosaukums.

• Budimiļas apgabals jeb "Župa" atradās tur, kur tagad ziemeļaustrumu Melnkalnē dzīvo serbu cilts Vasoeviči. Pašlaik tur atrodas Budimiļas ciems. Senatnē Budimiļas aparhijai piederēja katedra sv. Georgija klosterī, kas arī tagad, kaut pussabrucis, vēl pastāv uz ziemeļiem no Gusiņes pilsētiņas Beranes ciemā

• Cēzareja, Palestīnas - pilsēta Vidusjūras austrumu piekrastē, ko uzcēlis jūdu ķēniņš Hērods senās pilsētas Stratonas vietā un kas šādi nosaukta par godu ķeizaram Augustam (romiešu imperatoram Oktāvijam Augustam). Šī pilsēta ne vienreiz vien nopostīta un pašlaik tās vietā ­ tikai drupas, ko klāj savvaļas augi

• Cēzareja, Filipa - pilsēta Palestīnas ziemeļos, saukta arī Paneāda.

• Dalmācija - Illīrijas provinces dienvidu daļa, kas ziemeļos robežojās ar Pannoniju, rietumos ar Itāliju un Adrijas jūru.

• Damaska - galvenā un bagātākā tirdzniecības pilsēta Sīrijā, viena no senākajām pasaules pilsētām; atrodas ziemeļaustrumos no Palestīnas, pie Baradas upes, kura tek tai cauri, brīnišķīgā un auglīgā līdzenumā, Antilibāna austrumu pakājē. Pašlaik Damaska, kas atrodas Turku impērijas sastāvā, ­ ir viena no bagātākajām Āzijas pilsētām, kurā dzīvo ap 150 tūkstoši cilvēku.

• Diokleja, tagad Melnkalne.

• Diospole - atrodas Palestīnā, uz ziemeļrietumiem no Jeruzālemes.

• Efeza - galvenā Mazāzijas provinces Asijas pilsēta; atrodas pie Kaistras upes. Kristīgās Baznīcas vēsturē Efeza pazīstama kā vieta, kur sludināja apustulis Pāvils, kā arī trešā Vispasaules koncila (431.g.) norises vieta. Pašlaik senās pilsētas Efezas vietā atrodas nabadzīgs turku miestiņš Aisjasolik.

• Elevferpole - pilsēta Dienvidpalestīnā, pa ceļam no Jeruzalemes uz Gazu. Pašlaik šeit atrodas ciemats, kurš atrodas pie izejas no Sefeļas ielejas uz Jūdas pakalni.

• Etiopija - Āfrikā, atbilst patreizējai Abisīnijai. Tā atradās pie Nīlas augšteces un robežojās ar Ēģiptes Fivaidas apgabalu ziemeļos, ar Lībiju rietumos, ar Dienvidetiopiju dienvidos un ar Arābijas līci un Melno jūru austrumos.

• Filadelfija - Lidijas pilsēta Mazāzijā, netālu no Sardām Tmolusa kalna piekājē. Savu nosaukumu ieguvusi pēc dibinātāja, Pergamas ķēniņa Aštala II Filadelfa vārda. Senatnē tā bijusi bagāta, ziedoša pilsēta ar lielu iedzīvotāju skaitu. Pašlaik tā ir neliela kristīga pilsētiņa turku pakļautībā.

• Filipopole - sena nocietināta pilsēta Trāķijā, tagad Austrumrumēlijā, uz Maricas upes. Samērā pazīstama rūpnieciska, iedzīvotāju ziņā daudzskaitlīga pilsēta.

• Galada - Aizjordānas valsts

• Galatija - neliela kalnu province Mazāzijā, kas atrodas starp Frīģiju, Bitīniju, Pontu un Kapadokiju. Nosaukumu ieguvusi no galatiem ­ kareivīgām gallu vai ķeltu izcelsmes ciltīm.

• Gallija - tagadējā Francija.

• Gaza - viena no pašām senākajām filistīniešu pilsētām Palestīnas dienvidos. Vēlākos laikos šī ziedošā pilsēta zaudēja savu nozīmi un tagad tikai smilšu pauguri un nožēlojamas drupas liecina par to, ka šeit atradusies varena pilsēta. Netālu no tās atrodas jauna pilsēta, kas uzcelta vēlākos laikos un kurai dots tas pats nosaukums.

• Halkedona - pilsēta Bizantijas ziemeļrietumu daļā, Bosfora krastā, iepretī Konstantinopolei.

• Huzivas klosteris atrodas Huzivas jeb Hozevas tuksnesī, starp Jeruzalemi un Jerikonu, pa labi no lielā ceļa, caur kuru parasti nāk svētceļnieki, iedami no svētās pilsētas uz Jordānu, un netālu no vietas, kur sākas nogājiens Jordānas ielejā. Šis klosteris atradās mežonīgā apvidū. Baznīcas un mūku celles, karādamās 50 asu augstumā virs kraujas, bija it kā pielipinātas akmeņainām klintīm. Huzivas klosteris radies V gadsimtā. Tās dibinātāja vārds nav zināms. Vēlāk klosteri nosauca par Lavru un VI, VII un VIII gadsimtos, kad tas bija īpaši slavens ar tajā dzīvojošo mūku askētismu, klosteris sasniedza savus ziedu laikus. XII gadsimtā šis klosteris vēl pastāvēja, bet par tā tālāko likteni nekas nav zināms. Pavisam nesen klosteris tika atjaunots.

• Ibora - Kapadokijas pilsēta.

• Ikonija - pilsēta augstā auglīgā līdzenumā Mazāzijas vidienē Taura kalna pakājē, kādreiz bijusi Likaonijas galvenā pilsēta; tagad Konija, galvenā Mazāzijas turku apgabala Karamanas pilsēta.

• Ipeka, Pešta, Peča - otrā Serbijas arhibīskapu rezidence; šī pilsēta un klosteris pastāv vēl šodien un atrodas Vecajā Serbijā, (kas pieder Turcijai) pie Bistricas upītes, kas ietek Baltajā Drinā tās augštecē

• Jordānas ieleja stiepjas gar Jordānas upi; tā kā ieleja ir mazapdzīvota, to jau no seniem laikiem iemīļojuši vientuļnieki. Tā šeit apmetās arī sv. pravietis Jānis Priekštecis un uzstājās šeit ar sprediķi par grēku nožēlošanu. Kristiešu laikos šajā ielejā atradās ne mazums dažādu klosteru.

• Kartāga - feniķiešu senākā un slavenākā kolonija Āfrikas ziemeļos, senatnē bija sasniegusi augstāko varenības pakāpi un nopostīta 146.g. pirms Kristus dzimšanas; pirmo Romas imperatoru laikā uz senās Kartāgas drupām radās jaunā Kartāga, kura pastāvēja krietnu laiku. Tajā samērā augstu bija attīstīts pagānu grieķu un romiešu kults ar visām tā māņticībām, burvestībām un „maģijām”.

• Kilikija, Tarsijas apgabals - Mazāzijas dienvidaustrumu province pie Vidusjūras. Tarsijas vārdā tā nosaukta pēc galvenās apgabala pilsētas ­ Tarsas, kas atrodas tās dienvidu daļā auglīgā līdzenumā pie Kidnas upes, kas netālu no pilsētas ietek Vidusjūrā. Tā bija liela un daudzapdzīvota tirdzniecības pilsēta, kas savu tirdzniecības centra nozīmi saglabājusi līdz pat mūsu dienām

• Kipras sala atrodas Vidusjūras ziemeļaustrumu stūrī, netālu no Sīrijas piekrastes

• Kirēna - galvenā tāda paša nosaukuma apgabala pilsēta ­ atradās Lībijā, Āfrikas ziemeļu piekrastē uz rietumiem no Ēģiptes. Tā bija pati lepnākā un bagātāka Ziemeļāfrikas pilsēta. Mūsdienās no pilsētas palikušas tikai drupas.

• Kizika - pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, Marmora jūras dienvidu piekrastē

• Kolofona - sena Līdijas pilsēta, Mazāzijas ziemeļrietumu daļā. Nesen atklātas šīs pilsētas drupas.

• Kolomanas Lavra atradās Nāves jūras un Jordānas tuvumā.

• Kolosa - pilsēta Frīģijas dienvidrietumu daļā, pie Likusas upes netālu no Laodikejas un Hierapoles. Senatnē bijusi liela, daudzapdzīvota, bagāta pilsēta. Pašlaik tas ir neliels ciematiņš uz viena no Hokasa kalna nogāzēm, ap kuru vēl saglabājušās senās Kolosas pilsētas drupas.

• Korinta - viena no senākajām, ievērojamākajām un bagātākajām Ahajas tirdzniecības pilsētām, atradās skaistā un auglīgā līdzenumā Korintas līča dienvidaustrumu stūrī, starp Jonijas un Egejas jūrām. Pašlaik senās Korintas drupas atrodas tagadējās Korintas, sauktas Kuronto, tuvumā. Šajā pilsētā dzīvo ap 5000 iedzīvotāju.

• Krētas sala (saukta arī Kandija - pēc galvenās šīs salas pilsētas) atrodas Vidusjūras austrumdaļā uz dienvidiem no Egejas jūras. Pateicoties savam lielumam un auglībai salu agrāk dēvēja par Vidusjūras "salu ķēniņieni". Kristietība šeit ieviesās jau apustuļu laikos, to aizsāka Sv. Gara nolaišanās pār apustuļiem liecinieki, jo šo notikumu bija izdevība skatīt arī krētiešiem (Apustuļu darbi, 2, 11). Pašlaik Krētu pārvalda turki.

• Kukums (senā Feniķijas Kakkaba) no Panormas (tagad Palermo) Sicīlijas salas rietumdaļas ziemeļu piekrastē atradās 24 jūdžu attālumā kalna pakājē; tās nomalē bija klosteris, kuru dibinājis svētais Teoktists un kurā dzīvoja no svētbilžu noliedzējiem bēgušie grieķu mūki. Svētais Teoktists miris 800. gadā

• Lakedaimona jeb Lakonija - Peloponēsas (Dienvidgrieķijā) dienvidaustrumu apgabals. Ar šo nosaukumu visbiežāk apzīmēja galveno Lakonijas pilsētu, citādi - Spartu.

• Laodikeja, Sīrijas - reiz bijusi galvenā Frīģijas pilsēta tās dienvidrietumos, Mazāzijā pie Likusas upes; bijusi slavena ar plašo tirdzniecību. Pašlaik tikai drupas uz kāda neliela pakalna pie neapdzīvotā ciemata Eskigasaras liecina, ka tur atradusies šī senā pilsēta.

• Lībija - apgabals Āfrikas ziemeļos, uz rietumiem no Ēģiptes

• Listra - viena no Likaonijas pilsētām, Mazāzijas vidusdaļas apgabalā Likonijā, kas robežojas ar Frīģiju. Šeit apustulis Pāvils izdziedēja klibo un pagāni, šo brīnumu redzēdami, noturēja viņus ar Barnabu par dieviem (Apustuļu darbi, 14, 6­18).

• Magedona, Mageddona, jeb Migdonija - Pilsēta Traķijā, apgabalā, kas atrodas Egejas jūras ziemeļu krastā.

• Magnēzija - Tesālijas austrumu pussala un apgabals.

• Maķedonija - Romas impērijas province. Atradās uz ziemeļiem no Grieķijas starp Ilīriju, Trāķiju, Egejas jūru un Getu jeb Balkāniem (Balkānu pussalas dienvidos). Zināmu laiku tā bija neatkarīga valsts, kas sevišķi uzplauka un kļuva slavena imperatora Aleksandra Lielā laikā. Apustuļu laikos Maķedonija ietilpa Romas impērijas sastāvā. Tagad tā atrodas turku varā.

• Maratona - sena Trāķijas pilsēta, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Maķedonijas.

• Mediolāna - tagad Milāna - ievērojamākā pilsēta Ziemeļitālijā, Lombardijā; dibināta vistālākajā senatnē, visu laiku nozīmīgs centrs.

• Melitīna (saukta arī par Meletēnu jeb Melitu) - Mazarmēnijas galvaspilsēta. Melitīnu cēlis Romas imperators Trajāns (98.-117.). Tā ir galvenā pilsēta tāda paša nosaukuma zemē, kas atrodas Mazāzijas apgabalā Kapadokijā, kura kādreiz veidoja Mazarmēnijas ziemeļu daļu

• Memfisa - sena, varena Ēģiptes galvaspilsēta, atradās pie Nīlas Vidusēģiptē - starp galveno upi un tās pieteku, kura apskaloja pilsētas rietumu pusi.

• Neapole - galvenā pilsēta Itālijas karalistes tāda paša nosaukuma provincē, atrodas Neapoles līča ziemeļu krastā.

• Nikomīdija - bagāta un plaukstoša pilsēta Bitīnijas apgabalā Mazāzijas ziemeļrietumu daļā. Tagad no senās ziedošās pilsētas ir palikušas tikai drupas, kas liecina par tās slaveno pagātni.

• Odisa - pilsēta Mīzijā, atrodas Mazāzijas ziemeļrietumos, tagad Varna - osta Balkānu ziemeļaustrumos, Melnās jūras krastā ar vairāk nekā 25 000 iedzīvotājiem.

• Olimps - kalnu masīvs, kas veido robežu starp Maķedoniju un Tesāliju Ziemeļgrieķijā. Senie grieķi Olimpu godāja par pagānu dievu mājokli.

• Olimps atrodas Bitīnijā - Mazāzijas ziemeļrietumu provincē. Šajā kalnā atradās ne mazums dažādu klosteru

• Paneāda - pilsēta Palestīnas ziemeļos, vēl tiek dēvēta par Filipa Cēzareju.

• Pannonija - viens no ievērojamiem Romas impērijas piedonavas apgabaliem; tagad Pannonija ietilpst Ungārijas teritorijā.

• Patras jeb Patara - Mazāzijas provinces Likijas (tagad Anatolija) piejūras tirdzniecības pilsēta, ko dibinājuši feniķieši, tagad no pilsētas palikušas vairs tikai drupas.

• Peloponēsa - Grieķijas dienviddaļa.

• Pergama - pilsēta lielajā Mīzijā (Mazāzijas ziemeļrietumu daļā), bija Pergamas ķēniņvalsts galvaspilsēta. Senatnē tā bija slavena ar bagātību, greznību un plašu bibliotēku, kā arī ar pergamenta (kas aizvietoja mūsdienās litojamo rakstāmpapīru) izgudrošanu jeb, pareizāk, tā apstrādes uzlabošanu. Vēlāk šī pilsēta tika pievienota Romas impērijai. Tā pieminēta arī Apokalipsē (2, 12)

• Persija - Šī zeme atrodas Āzijā pie Persijas līča. Sākotnēji tā pārmaiņus bija atkarīga no dažādām kaimiņu tautām, bet Sasanīdu dinastijas valdīšanas laikā (no 226. g. pirms Kristus un līdz VII gs.) persieši kļuva par politiski patstāvīgu tautu un bieži karoja ar grieķu romiešu impēriju.

• Ponts - Mazāzijas ziemeļaustrumu apgabals Melnās jūras krastā, no kuras arī ieguvis savu nosaukumu (Ponts ­ tulkojumā no grieķu val. ­ nozīmē jūra, un Melno jūru senatnē sauca par Eiksīnas Pontu).

• Puteolas - piejūras pilsēta Itālijā Tirēnu jūras krastā netālu no Neapoles, Kampaņas provincē

• Rāmota - Galadijas pilsēta, tagad - Salta, atradās Galadas kalna pakājē. - Galada - Aizjordānas valsts

• Roma, Jaunā - Konstantinopole.

• Roma, Senā - grieķu romiešu impērijas un tagadējās Itālijas galvaspilsēta. Šo Romu sauc par "seno" atšķirībā no Konstantinopoles, kuru sv. Konstantīns padarīja par savu galvaspilsētu, un kuru vēlāk sāka saukt par "jauno" Romu

• Samarija - galvenā Izraēlas valsts pilsēta. Šo pilsētu uzcēlis Amrijs, Izraēlas ķēniņš, Ahaba tēvs 925. gadus pirms Kristus dzimšanas, un tā līdz pat brīdim, kad to izpostīja Salmanassars, Asīrijas ķēniņš, bijusi Izraēlas ķēniņu galvenā pilsēta un rezidence.

• Samarija - valsts vai apgabals Palestīnā, aizņēma Palestīnas vidusdaļu, rietumos no Jordānas. Ziemeļos tā robežojās ar Galileju, dienvidos ar Jūdeju, austrumos ar Jordānu, rietumos ar Vidusjūru. Samarija, Samarijas valsts galvenā pilsēta un bijusī Izraēlas ķēniņvalsts galvaspilsēta, atradās gandrīz trīs verstis uz ziemeļiem no Jeruzalemes. Tagad no senās slavas apvītās pilsētas nav palicis akmens uz akmens, ­ tās vietā atrodas viens vienīgs nabadzīgs ciematiņš Sabustija (agrāk Sebastijas pilsēta).

• Sardika - senā Sardisa jeb Sardas, bagāta Līdijas pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, kādreiz bijusi ar savu bagātību slavenā ķēniņa Krēza galvaspilsēta un rezidence. Apustuļu laikos pilsēta vēl bijusi samērā ievērojama; tajā agri izauga kristīgā Baznīca. Pašlaik tās vietā atrodas tikai nožēlojams ciemats, un vienīgi drupas liecina par kādreizējās pilsētas varenību

• Sebaste - Kapadokijas pilsēta.

• Sebaste, Armēnijas - atradās Mazāzijas ziemeļaustrumos

• Sebastija - galvenā Samārijas pilsēta. Šādu nosaukumu pilsēta ieguvusi pēc tam, kad Augusts to uzdāvinājis Hērodam Lielajam, kurš to pilnībā atjaunojis, izrotājis un pateicībā Augustam nosaucis par Sebasti jeb Sebastiju, kas nozīmē Augusta pilsēta

• Seleikija - senatnē pazīstamas vairākas pilsētas ar nosaukumu Seleikija: gan Mazāzijā, gan Mezopotāmijā, gan Sīrijā un Palestīnā, gan piejūras pilsēta Kilikijā (netālu no Krētas salas Mazāzijas dienvidaustrumu daļā).

• Siloma - pilsēta uz Ēfraima nama zemes Palestīnā; šeit stāvēja Mozus ierīkotā saiešanas telts.

• Sinajs - kalns, no kura Kungs caur Mozu devis likumus ebreju tautai. Tā ir viena no Horiba kalnu grēdas virsotnēm Sarkanās (Melnās) jūras pussalā. Šī kalnu grēda, ko izvago šauras, klinšainas aizas, kuru sienās izveidojušās daudzas alas, jau no kristietības sākumiem kļuva par vienu no iemīļotākajām askētu vientuļnieku apmešanās vietām. Tur viņi izveidoja vairākas apmetnes un klosterus. No Sinajas vientuļniekiem īpaši pazīstami: sv. Jānis Gavētājs, vēlāk Konstantinopoles patriarhs, sv. Jānis Pakāpnieks ("Debesu Kāpņu" autors), kurš dzīves nogalē bijis Sinajas kalna, t.i. tur esošā klostera, igumens, un daudzi citi.

• Sinope - pilsēta Melnās jūras dienvidu krastā.

• Sīrija - plašākā nozīmē apzīmē plašu teritoriju starp Vidusjūru un Eifratu. Savas patstāvības laikā tā sastāvēja no daudzām ķēniņvalstīm, no kurām pati varenākā bija Damaskas ķēniņvalsts.

• Skepsija - pilsēta Mazāzijas rietumu provincē Mīzijā

• Smirna - ievērojama Jonijas tirdzniecības pilsēta Egejas jūras (jeb Arhipelaga) austrumu krastā, viena no senākajām Mazāzijas pilsētām. Kristietību Smirnā atnesa svētais apustulis Jānis Teologs. Pašlaik Smirna pieder turkiem, taču līdz pat šim laikam tajā saglabājusies kristīgā pareizticība. Pilsēta joprojām ir viena no visplaukstošākajām un biezi apdzīvotajām Turku impērijas pilsētām.

• Soluna jeb Tesalonika - samērā ievērojama, sena Maķedonijas pilsēta, atradās lielā Solunas jeb Termejas līča dziļumā pie Egejas jūras (Arhipelāga). Mūsdienās šī pilsēta ar Soloniku vārdu aiz Konstantinopoles ir pirmā tirdzniecības un manufaktūru pilsēta ar samērā lielu iedzīvotāju skaitu Turcijas Eiropas daļā.

• Tarsa - liela un biezi apdzīvota Kilikijas pilsēta (Mazāzijas dienvidaustrumu province) tās dienvidu daļā, atrodas auglīgā līdzenumā pie Kidnas upes, netālu no tās ietekas Vidusjūrā. Arī mūsdienās Tarsa ir diezgan ievērojams tirdzniecības centrs.

• Tarsijas apgabals, Kilikija - Mazāzijas dienvidaustrumu province. Tarsijas vārdā tā nosaukta pēc galvenās apgabala pilsētas ­ Tarsas, kas atrodas tās dienvidu daļā auglīgā līdzenumā pie Kidnas upes, kas netālu no pilsētas ietek Vidusjūrā. Tā bija liela un daudzapdzīvota tirdzniecības pilsēta, kas savu tirdzniecības centra nozīmi saglabājusi līdz pat mūsu dienām

• Tavropole - templis dievietei Artemīdai (Diāna – mēness dieviete, godāta arī kā ziedošas dabas dzīves aizbildne) Ikaras salā Egejas jūras (Arhipelāga) dienvidaustrumu daļā. Vietas nosaukums ir cēlies no tā, ka grieķi Artemīdai pielīdzināja Taurijas pussalas seno iedzīvotāju dievieti, gan vienu, gan otru vienlīdz saucot par Tavropoli.

• Tēbaidas apgabals šādi nosaukts pēc Tēbām - galvenās Augšēģiptes pilsētas. Tēbas - galvenā Boiotijas, Grieķijas apgabala, pilsēta.

• Tesalonika jeb Soluna - samērā ievērojama, sena Maķedonijas pilsēta, atradās lielā Solunas jeb Termejas līča dziļumā pie Egejas jūras (Arhipelāga). Mūsdienās šī pilsēta ar Soloniku vārdu aiz Konstantinopoles ir pirmā tirdzniecības un manufaktūru pilsēta ar samērā lielu iedzīvotāju skaitu Turcijas Eiropas daļā

• Trallija - pilsēta Līdijā Mazāzijas ziemeļrietumos.

• Vjenna - tagad Vīne - sena romiešu kolonija, bet vēlākos laikos dažādu valstu galvaspilsēta, ko dibinājušas ģermāņu ciltis, atrodas Ronas upes kreisajā krastā. Mūsu dienā pilsētā daudz pieminekļu no Romas senatnes laikiem.

• Zetas apgabals, Zeta jeb senatnē Diokleja, tagad Melnkalne.

• Žičas (Žitčas, Židčas) klosteris, kas darbojas līdz pat mūsu dienām, atrodas Ibras upes labajā krastā, netālu no tās ietekas Serbu Moravā, tagadējās Serbijas karalistes robežās