====Kyrie eleison====

· Aizlūgums. Молебен. Viens no dievkalpojuma veidiem, kurā lūdzam Jēzu Kristu, Dievmāti vai svētos: 1) kādā vajadzībā; 2)pateicībā; atkarībā no baznīcas kopējām vai arī individuālas personas vajadzībām. To var noturēt gan pēc, gan pirms Liturģijas, vai rīta un vakara dievkalpojuma. Var noturēt ne tikai baznīcā, bet arī mājās.

· Altārsvētki – svētki, veltīti tam svētās vēstures, Dievmātes dzīves notikumam vai svētajam, par godu kuram celta baznīca un iesvētīts tā altāris, ko īpaši svinīgi atzīmē šajā dievnamā un draudzē, veicot svinīgu dievkalpojumu pat ar ar metropolīta piedalīšanos.

· Ciešanu Evaņģēliji, Divpadsmit svēto ciešanu evaņģēliji (Страстные евангелия) – Evaņģēlija fragmenti, ko lasa Lielās piektdienas rīta dievkalpojumā, atceroties Jēzus Kristus ciešanas. Sastāv no 12 daļām, pēc nakts stundu skaita. Baznīcā tos klausāmies ar aizdegtām svecēm rokās.

· Eļļas svaidīšana (Елеопомазание, Елеем помазание) - izdara: 1) pirms kristībām (nejaukt ar svaidīšanu ar mirrēm un ar eļļas svaidīšanas noslēpumu), 2) svētku rīta dievkalpojumā, kad ir polielejs, eljes svaidīšanas noslēpumā, iesvētot māju. Eļļa ir Dieva svētības zīme, tā ir prieka simbols. Senāk izliet uz kāda galvas eļļu nozīmēja novēlēt tam prieku. Svētīta eļļa liecina kristietim par daudzveidīgu Svētā Gara žēlastību. Attēls

· Eļļas svaidīšanas noslēpums (Соборование, Елеосвящение) - (grieķu – eucevlaion). Viens no septiņiem noslēpumiem. Tiek izlūgta svētība, kas dziedina slimniekus no miesas vājībām. Šo noslēpumu izdara vairāki priesteri kopā (parasti septiņi).

· Grēksūdzes noslēpums, Grēku nožēlas noslēpums (Тайна исповеди, Покаяние) - Grēku sūdzēšanas noslēpumā cilvēks saņem svētību, kas šķīsta no grēkiem, kas izdarīti pēc kristības.

· Iepriekš iesvētīto Dāvanu liturģija (Литургия преждеосвященных Даров) - netiek iesvētītas Dāvanas, bet ticīgiem sv. Vakarēdienā tiek pasniegtas Dāvanas, kas iesvētītas jau iepriekš, iepriekšējās svētdienas vai sestdienas liturģijā. Notur Lielā gavēņa trešdienā, piektdienā, lielā pirmdienā, otrdienā un trešdienā. Sastāv no stundu dievkalpojuma, vakara dievkalpojuma un ticīgo ļaužu liturģijas.

· Kazuālijas, trebas (Требы) - dievkalpojumi, kas tiek noturēti dažādos laikos pēc kristīgo vajadzībām. Tie neietilpst ikdienas dievkalpojumu ciklā. Kazuālijas var būt Noslēpumi: kristība, svētīšana ar mirrēm, laulības, grēksūdze, svaidīšana ar eļļu; un kuras nav Noslēpumi: apbedīšana, panihīda aizlūgums par mirušajiem baznīcā vai kapsētā), mājas, akas svētīšana u.c. Tās izdara priesteris vai rhierejs.

· Krusta gājiens (Крестный ход) – garīdznieku un ticīgo gājiens ar krustiem, ikonām, karogiem un citiem svētumiem, apkārt baznīcai, no vienas baznīcas uz otru vai uz kādu svētvietu. Apkārt baznīcai krusta gājiens tiek veikts Lieldienās (simboliski attēlo mirrunesēju sievu iešanu un Kunga kapu), Kunga Kristību svētkos (arī, piem., uz kādu ūdenstipni (upi, ezeru, aku), kur tiks iesvētīts ūdens), dievnama altārsvētkos un ārkārtas gadījumos – stihiskās nelaimēs, nozīmīgos notikumos. Attēls

· Liturģija, Dievišķā liturģija (Литургия, Обедня) – (gr. kopīga, sabiedriska kalpošana, darbs). Ar šo vārdu norādīts, ka piedalīties liturģijā pienākas visiem draudzes locekļiem. Liturģijā piemin visu Jēzus dzīvi no piedzimšanas līdz debesīs pacelšanai. Dievkalpošana, kurā tiek izdarīts Dievmielasta jeb sv. Vakarēdiena noslēpums. Liturģija arvien beidzas ap pusdienas laiku, tāpēc to arī sauc par pusdienas dievkalpošanu. Liturģijā kristīgie piemin Pestītāja un Kunga Jēzus piedzimšanu, Viņa mācību, ciešanas, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Liturģijai ir trīs daļas: pirmā proskomīdija - nozīmē pienešanu, jo šinī laikā priekš noslēpuma izdarīšanas tiek pienesta maize un vīns; otrā - mācāmo ļaužu liturģija; trešā - ticīgo ļaužu liturģija. Sākotnēji Liturģiskā dievkalpojuma kārtība un veids tika pārmantoti mutiskā veidā; tādējādi visas lūgšanas un svētie dziedājumi tika izmācīti no galvas. Vēlāk apustuļu Liturģija tika fiksēta arī rakstiskā veidā. Pati senākā liturģiskā kārtība, kas rakstiskā veidā saglabājusies līdz mūsdienām, ir ap. Jēkaba (Kunga brāļa un pirmā Jeruzalemes bīskapa) liturģija. Laika gaitā liturģija papildinājās ar jaunām lūgšanām, dziedājumiem un svētdarbībām, kas līdz 4. gs. dažādās baznīcās netika praktizētas pēc viena parauga. Radās nepieciešamība apvienot visas pastāvošās liturģiskās kārtības, ieviešot vienveidību tās svinēšanā. Tas tika paveikts 4. gadsimtā, laikā, kad beidzās kristiešu vajāšanas un Baznīca guva iespēju pievērsties savas iekšējās dzīves izkārtošanai (sāka sasaukt vispasaules koncilus). Šajā laikā Bazilijs Lielais pierakstīja un kopējai lietošanai piedāvāja Liturģijas kārtību, ko Jānis Zeltamute (Hrizostoms) nedaudz saīsināja. Par pamatu abām kalpoja jau minētā svētā ap. Jēkaba Liturģija. Tādējādi izveidojās savstarpēji ļoti līdzīgas divas Liturģijas kārtības: sv. Jāņa Zeltamutes un sv. Bazīlija Lielā liturģijas. Pirmā tiek veikta regulāri visa gada garumā, kurpretim otrā – Lielā gavēņa svētdienās un dažos citos Baznīcas svētkos.

· Mirru svaidīšanas noslēpums – viens no 7 Baznīcas noslēpumiem, tiek veikt uzreiz pēc Kristības noslēpuma vienreiz cilvēka dzīvē.

· Sv. Mirru svaidīšanas noslēpums, Svaidīšana ar mirrēm (Миропомазания таинство) – (grieķu val. – crivsma; latīņu val. – confirmatio). viens no pareizticīgās baznīcas noslēpumiem. Baznīca māca, ka pieres, acu, mutes, nāsu, ausu, roku un kāju virsmu apzīmēšana ar sv. mirrēm sakot vārdus “Sv. Gara zīmogs” cilvēkam, kurš Kristību noslēpumā pievienots baznīcai, dod īpašu Dieva žēlastību. Pieri svēta prāta iesvētīšanai; acis, ausis, nāsis un muti-ārējo sajūtu - redzes, dzirdes, ožas un garšas iesvētīšanai; krūtis - sirds iesvētīšanai; rokas un kājas - kristīgu cilvēka darbu un visa viņa dzīves ceļa iesvētīšanai. Iesākumā darīja tikai bīskapi vienkārsi ar roku uzlikšanu. Ja bīskaps pats kristīja, tad abus noslēpumus izdarīja vienu pēc otra, kā to dara arī šodien. No 4. gs. to sāk izdarīt arī priesteri ar bīskapa iesvētītām mirrēm, praktisku iemeslu dēļ: kristāmo bija tik daudz, ka bīskaps nevarēja ierasties pats, lai visiem uzliktu rokas.Nozīmē Svētā Gara saņemšanu. Apzīmējot cilvēka acis, nāsis, ausis, muti, rokas un kājas ar mirrēm priesteris saka: “Svētā Gara zīmogs”.

· Noslēpumi, sakramenti – (grieķu val: musthorion, lat. – sacramentum; kr.val.- таинства). Pēc pareizticīgās baznīcas mācības Noslēpumi ir Dieva iestādītas svētdarbības, kurās zem redzamas zīmes ticīgajiem tiek nosūtīta neredzama Dieva žēlastība, kas visus kristiešus vieno vienā sabiedrībā un tos svētī. Pareizticīgajā baznīcā ir 7 Noslēpumi: Kristība, Svaidīšana ar mirēm, Dievmielasts, Grēku sūdzēšana, Priesterība, Laulība, Eļļas svaidīšanas noslēpums.

· Panihīda. Aizlūgums par mirušajiem (Панихида, Парфстасис) – (pannuci - no pa - viss un nux – nakts). Pēc uzbūves atgādina rīta dievkalpojumu, kas ir visas nakts dievkalpojuma daļa, agrāk pirmkristīgā baznīcā to noturēja naktī. Panihīda ir: 1) Par atsevišķām personām. 2) Vispasaules Panihīda: Gaļas neēšanas sestdienā, Trīsvienības sestdienā, Dimitrija un otrajā, trešajā, ceturtajā Lielā gavēņa sestdienās, Toma pirmdienā vai otrdienā, 29. augustā.

· Pieminēšana (Поминовение) – lūgšanas par dzīviem un mirušiem, ko lasa priesteris no īpašām grāmatiņām vai draudzes locekļu zīmītēm ar to cilvēku vārdu uzskaitīšanu, par kuriem tiek lūgts.

· Proskomīdija (Проскомидия) – (no proskomivzw - atnesu, pienesu). Liturģijas pirmā daļa. Nozīmē pienešanu, jo šinī laikā noslēpuma veikšanai tiek pienesti vīns un maize. Proskomīdija atgādina ticīgiem Kristus piedzimšanu. Viņš nāca pasaulē ciest nāves mokas par cilvēku grēkiem. Proskomīdijā sagatavo piecas prosforas no kurām izņem daļiņas un liek uz diskosa. No pirmās prosforas - Jēzum Kristum (Jērs); otrās - Dievmātei (uz diskosa novieto Jēram labajā pusē); trešās - izņem deviņas daļas par godu svētajiem: Jānim Priekštecim, praviešiem, apustuļiem, apgaismotājiem, mocekļiem, mantas nekārīgiem, apustuļiem līdzīgiem, svētajiem un Jānim Zeltamutem (Hrizostomam) vai Bazilam Lielajam (liek Jēram kreisajā pusē); ceturtās - daļas par dzīvo kristīgo ļaužu veselību; piektās - par mirušo dusēšanu. Daļas no 4-ās un 5-ās prosforas liek priekšpus Jēra. Vienkārši prosforas tiek izsniegtas ticīgiem kopā ar vārdu sarakstu ko tie bija iesnieguši, lai aizlūdz par tiem liturģijā. Proskomīdiju veic priesteris vai arhierejs uz upurgalda altārī. Tai laikā baznīcā tiek lasītas stundas. — izmanto raudzētu maizi un sarkano vīnogu vīnu, kas atšķaidīts ar ūdeni. Attēls

· Roku uzlikšana, hirotonija – iesvētīšana svētkalpotāja kārtā (diakona, priestera, bīskapa).

· Ticībā mācāmo ļaužu liturģija, Katahūmenu liturģija (Литургия оглашенных, Литургия катехуменов) - Otrā liturģijas daļa. Tajā piemin Jēzus Kristus atnākšanu pasaulē, Viņa mācību un prieka vēsti par debesu valstības tuvošanos.

· Ticīgo ļaužu liturģija. Литургия верных. ∆ ir trešā liturģijas daļa. Tajā var piedalīties tikai visi kristītie. Dievkalpojuma gaitā te piemin sv. Vakarēdiena iestādīšanu, Jēzus Kristus gaitas, nāvi, apglabāšanu, augšāmcelšanos un pacelšanos debesīs. Ietilpst: sv. Dāvanu pārnešana no upurgalda uz dievgaldu, ticīgo sagatavošanās to iesvētīšanai, Dāvanu iesvētīšana, ticīgo sagatavošanās sv. Vakarēdienam, sv. Vakarēdiena baudīšana un pateicības lūgšana par sv. Vakarēdienu.

· Ūdens iesvētīšana (Водоосвящение, Водосвятие) - ir: 1) Lielā - Kristus Kristīšanas svētku (Dieva parādīšanās svētku) pēcvakara dievkalpojumā un pašos Dieva parādīšanās svētkos, pēc liturģijas. Ūdeni svēta upē, avotā; bet, ja tādu nav, tad ezerā vai akā, uz kurieni arī virzās procesija. Svētīto ūdeni sauc par agiasmu. 2) Mazā - izdara pirmajā augustā. Ūdeni svēta avotos vai ūdens tvertnēs, dievnama svētkos, pirms liturģijas sākuma, kā arī jebkurā laikā un visur pēc ticīgo vēlēšanās. Attēls