 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Svētmoceklis Markells, Romas bīskaps un mocekļi diakoni Sisinijs un Kiriaks, mocekļi karavīri Smaragds, Largijs, Apronians, Saturnins, Papijs un Maurs, moceklis Kriskentins un svētās mocekles Priskilla, Lukina un ķēniņiene Artēmija
Svētmoceklis Markells, Romas bīskaps, un svētie mocekļi diakoni Sisinijs un Kiriaks, mocekļi karavīri Smaragds, Largijs, Apronians, Saturnins, Papijs un Maurs, moceklis Kriskentins un svētās mocekles Priskilla, Lukina un ķēniņiene Artēmija cieta Romā kristiešu vajātāju Dioketiāna un Maksimiana (284-305) un viņu darba turpinātāju Galerija (305-311) un Maksentija (305-312) valdīšanas laikā. Imperators Maksimians, kas pārvaldīja Romas impērijas rietumu daļu, atņēma visiem kristiešiem karavīra pakāpes un nosūtīja uz katorgas darbiem. Kāds bagāts kristietis, Trasons, ar kristiešu Sisinija, Kiriaka Smaragda un Largija starpniecību cietumniekiem sāka sūtīt pārtiku un apģērbu. Svētais bīskaps Markells pateicās Trasonam par labajiem darbiem, bet Sisiniju un Kiriaku iesvētīja par diakoniem. Drīz pēc palīdzības izrādīšanas gūstekņiem Sisinijs un Kiriaks tika notverti un aizsūtīti uz darbiem. Viņi pildīja ne tikai savu normu, bet strādāja arī par veco cietumnieku Saturninu, par ko Maksimians nodeva Sisiniju mocībām apgabala pārvaldniekam Laodiķijam. Svēto iemeta cietumā. Cietuma priekšnieks Apronians izsauca svēto Sisiniju uz nopratināšanu, bet ieraudzījis, ka viņa vaigs mirdz Debešķīgā gaismā, noticēja Kristum un kristījās, bet pēc tam kopā ar Sisiniju, atnākot pie svētā bīskapa Markilla, pieņēma mirru svaidīšanas sakramentu. Nokalpojis Liturģiju, svētais Markells pasniedza viņiem Svēto Vakarēdienu. Tajā pat dienā, 7. jūnijā, svētie Sisinijs un Saturnions Aproniona pavadībā nostājās Laodeķija priekšā. Svētais Apronians apliecināja, ka viņš ir kristietis un viņam tika nocirsta galva, bet svētie Sisinijs un Saturnions tika iemesti cietumā. Tad Laodiķijs pavēlēja aizvest viņus uz pagānu templi un pienest upurus. Svētais Satrunians teica: „Lai Kungs pārvērš pelnos pagānu elkus!” Tajā pat mirklī trijkāji, uz kuriem dega vīraks elku priekšā, izkusa. Redzot šo brīnumu kareivji Papijs un Maurs apliecināja Kristu. Pēc ilgām mocībām Sisinijam un Satrunianam tika nocirstas galvas, bet Papijs un Maurs iemesti cietumā, kur lūdzās par to, lai viņus apgaismotu ar Svēto Kristību. Kungs palīdzēja viņiem īstenot šo glābjošo vēlēšanos. Nemanīti izgājuši no cietuma, viņi pieņēma no Markella Kristību un atgriezās cietumā. Tiesā viņi atkal apliecināja sevi par kristiešiem un mira briesmīgās mokās. Viņu svētās miesas apglabāja presbiteri Jānis un Trasonoms. Svētos Kiriaku, Smaragdu, Largiju un citus kristiešus-cietumniekus turpināja mocīt (vārdzināt) darbos. Ķēniņiene Artēmija, Diokletiāna jaunākā meita, cieta no ļauno garu apsēstības. Uzzinājis par to, ka svētais Kiriaks dziedina vainas un izdzen ļaunos garus, imperators izsauca viņu pie slimās. Izdzinis ļauno garu, svētais Kiriaks nokristīja ķēniņieni. Balvā par meitas dziedināšanu imperators atbrīvoja Kiriaku, Smaragdu un Largiju. Drīz imperators nosūtīja svēto Kiriaku uz Persiju, lai viņš dziedinātu Persijas ķēniņa meitu. Pēc atgriešanās Romā svētais Kiriks tika arestēts pēc imperatora Galerija, no valdīšanas atteikušā Diokeltāna svaiņa, pavēles. Galerijs bija ļoti dusmīgs uz svēto par ķēniņienes Artēmijas pievēršanu kristīgajai ticībai. Viņš lika pūļa priekšā kaunam un apsmiešanai vadāt svēto Kiriaku aiz saviem ratiem kailu un ķēdēs saslēgtu. Bīskaps Markells visu ļaužu priekšā atmaskoja imperatoru nežēlībā pret nevainīgajiem kristiešiem. Imperators lika sist svēto bīskapu ar mietiem un padarīt Kristus svētītāju par lopu ganu. Svētie Kiriaks, Smaragds un Largijs un vēl kāds cietumnieks, Kriskentians, mira mocību laikā. Tajā laikā tika sodīti arī ar Kiriaku cietumā esošie ķēniņiene Artēmija un vēl 21 cietumnieks. Svēto bīskapu Markellu slepeni atbrīvoja romiešu klēriķi. Izracis svēto mocekļu Kiriaka, Smaragda un Largija miesas, viņš tās apglabāja divu kristiešu Priskillas un Lukinas īpašumā Romas apkārtnē, pārvēršot Lukinas māju par baznīcu. Maksentijs, kas aizņēma imperatora troni, pavēlēja nopostīt baznīcu un pārvērst to par lopu kūti, bet svētajam bīskapam piesprieda visu mūžu staigāt pakaļ lopiem. Bada un aukstuma nomocīts, smirdoņas novārdzināts, svētais bīskaps Markells saslima un nomira 310. gadā. Svētās sievas Priskilla un Lukina ar negodu tika padzītas no Romas, bet viņu īpašumi izlaupīti.
|
