Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Svētie mocekļi Krisanfs un Dārija un ar viņiem kopā mocekļi tribūns Klaudijs, viņa sieva Ilarija (Hilarija), viņu dēli Jāsons un Maurs, prezbiteris Diadors un diakons Marians.

Svētais Krisanfs nāca no pagānu ģimenes; saņēma labu izglītību. Starp grāmatām viņam patrāpījās arī tādas, kurās pagāni sprieda par kristietību. Bet jauneklis gribēja izlasīt grāmatas, ko ir rakstījuši paši kristieši. Jauneklim gadījās atrast Jaunās Derības grāmatas. Svētie Raksti apgaismoja prātīgā jaunekļa dvēseli. Viņš atrada no vajātājiem slēpjošos priesteri Karpoforu un pieņēma no viņa svēto Kristību. Pēc tā viņš sāka atklāti sludināt Evaņģēliju. Jaunekļa tēvs visādi centās atrunāt dēlu no kristietības un apprecināt ar skaisto Dāriju, Atēnu Palladas priesterieni. Bet svētais Krisanfs spēja savu sievu pievērst Kristum un jaunais pāris pēc abu vienošanās nolēma dzīvot jaunavīgu dzīvi. Pēc tēva nāves viņi sāka dzīvot atsevišķos namos. Svētais Krisanfs savāca sev apkārt dažus pie Kristus pievērstus jaunekļus, bet apkārt svētajai Dārijai savācās dievbijīgas sievietes.

Pilsētnieki sūdzējās eparham Kaleripam, ka svētie Krisanfs un Dārija sludina bezlaulību. Svētais Krisanfs tika nodots mocībām tribūnam Klaudijam.

Bet mocības nevarēja satricināt jaunā mocekļa varonību, jo Dieva spēks acīmredzot viņam palīdzēja. Tā satriekts tribūns Klaudijs noticēja Kristum un pieņēma svēto Kristību kopā ar sievu Ilariju, dēliem Jāsonu un Mauru un ar visiem mājiniekiem un kareivjiem. Kad ziņa par to nonāca līdz imperatoram Numeriānam (283-284), viņš pavēlēja tos sodīt. Moceklis tribūns Klaudijs tika noslīcināts jūrā, bet viņa dēliem un kareivjiem nocirta galvas. Kristieši svēto mocekļu miesas apglabāja netālu esošajā alā un svētā Ilarija sāka patstāvīgi iet uz turieni, lai lūgtos. Kādu dienu viņu izsekoja un atveda mocībām. Svētā lūdza dot viņai dažas minūtes lūgšanai, kuru pabeigusi viņa nomira. Kalpone viņu apglabāja alā blakus dēliem.

Svēto Dāriju mocītāji atdeva nešķīstības namā. Bet tur viņu sagāja Dieva sūtīta lauva. Visus, kas vēlējās apgānīt svēto, lauva nogāza zemē, bet atstāja dzīvus. Mocekle sludināja viņiem par Kristu un vērsa uz glābšanās ceļa.

Svēto Krisanfu iemeta smirdīgā bedrē, kur satecēja visi pilsētas netīrumi. Bet viņam atspīdēja Debesu Gaisma, bet smakas vietā bedre piepildījās ar smaržu.

Tad imperators Numerians pavēlēja atdot svētos Krisanfu un Dāriju bendes rokās. Pēc mocībām mocekļi tika dzīvi aprakti zemē.

Alā, kas atradās netālu no soda vietas, sāka kopā sanākt kristieši, svinot svēto mocekļu nāves dienu. Viņi svinēja Dievkalpojumus un Svēto Vakarēdienu. Par to uzzinājusi, pagānu valdība pavēlēja aizbērt ieeju alā, kas bija pilna ar lūdzējiem.

Tā mokās mira liels daudzums kristiešu, no kuriem diviem ir zināmi vārdi: moceklis priesteris Diadors un diakons Marians.