Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Kristiešu vajāšanu laikā (III gs.) kāda dievbijīga sieviete vārdā Ruta (Rufina) bēga no Korintas kalnos, glābjoties no vajāšanām. Tur viņai piedzima dēls Kodrats un drīz pēc dzemdībām viņa nomira. Ar Dieva providenci jaundzimušais palika dzīvs un tika pabarots brīnumainā veidā: pār viņu nolaidās mākonis, kas dzirdīja viņu ar saldu rasu. Svētā Kodrata bērnība un jaunības gadi pagāja tuksnesī. Būdams jau pieaudzis, viņš kādu dienu satika kristiešus, kuri apgaismoja viņu ar patiesās ticības gaismu. Kodrats iemācījās lasīt un rakstīt, bet vēlāk mācījās ārsta mākslu un sasniedza tajā lielus panākumus. Bet vairāk par visu Kodratam patika tuksneša klusēšana un lielāko laika daļu pavadīja kalnos, nododoties lūgšanai un dievapcerei. Pagāja daudzi gadi. Uz tuksnesi pie svētā bieži nāca viņa draugi un sekotāji, lai klausītos viņa pamācības. Starp viņiem bija Kiprians, Dionīsijs, Anekts, Pāvils, Kriskents un daudzi citi.

Pēc kristiešu vajātāja Dekija (249-251) pavēles Korintā ieradās virsnieks Jāsons. Svētais Kodrats kopā ar saviem draugiem tika notverts un iemests cietumā. Nopratināšanās Jāsons biežāk vērsās pie Kodrata kā vecākā no visiem. Svētais drosmīgi aizstāvēja savu ticību uz Kristu Glābēju. Tad viņu sāka mocīt. Svētais Kodrats, neskatoties uz necilvēciskajām ciešanām, atrada sevī spēkus atbalstīt, stiprināt citus, pārliecinot viņus nebaidīties un stingri stāvēt ticībā. Nepanākot ne no viena atsacīšanos no Kristus, Jāsons pavēlēja iemest mocekļus saplosīšanai zvēriem. Zvēri viņus pat neaizskāra. Svētos piesēja aiz kājām pie ratiem un vilka pa pilsētu, daudzi no ļaužu pūļa meta viņiem ar akmeņiem. Visbeidzot mocekļiem piesprieda galvas nociršanu ar zobenu. Soda vietā svētie palūdza sev nedaudz laika lūgšanai, bet pēc tam viens pēc otra sāka nākt pie bendes, noliecot galvu zem zobena.

Pārējie svētā Kodrata skolnieki arī cieta par Kristu: Dionīsijs (cits) tika nodurts ar nazi; Viktorins, Viktors un Nikitors tika dzīvi sašķaidīti milzīgā akmens piestā; Klaudijam nocirta rokas un kājas; Diadors pats devās viņam sagatavotajā sārtā; Serationam tika nocirsta galva; Papiju un Leonīdu noslīcināja jūrā. Sekojot vīriešiem, mokās par Kristu labprātīgi devās arī daudzas svētās sievas: Haressa, Nunehija, Vasilissa, Nika, Gala, Galina, Teodora un daudzi citi.