Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
||
|
LV |
|
Svētais Filits bija dižciltīgs augstmanis (ierēdnis) kristiešu vajātāja imperatora Adriana (117-138) galmā. Par atklātu ticības paliecināšanu Jēzum Kristum svētais Filits ar savu sievu svēto Lidiju un dēliem svētajiem Maķedonu un Teopripiju stājās tiesas priekšā. Pēc Adriana pavēles svētais Filits ar ģimeni tika nosūtīts uz Iliriju pie karavadoņa (virsnieka) Amfilohija, lai tas pakļautu viņus mocībām. Viņš pavēlēja pakarināt svētos mocekļus stabā un ar nažiem „ēvelēt” viņu miesas. Pēc tā mocekļus ieslodzīja cietumā kopā ar Kristum ticēt sākušo cietumu priekšnieku Kronidu. Naktī viņiem piestājās Dieva Eņģelis un stiprināja ciešanām. Nākamajā dienā mocekļi tika iegremdēti katlā ar karstu eļļu, bet eļļa momentā atdzisa, un svētie palika neskarti. Virsnieks Amfilohijs bija tik ļoti šī brīnuma pārsteigts, ka noticēja Kristum un pats iegāja verdošā eļļā ar lūgšanu: „Kungs, Jēzu Kristu, palīdzi man!” – un palika dzīvs. Šī pati mocība tika atkārtota, kad imperators Adrians ieradās Ilirijā. Svētos mocekļus atkal un atkal meta verdošā eļļā, bet viņi Dieva spēkā palika dzīvi. Apkaunotais imperators atgriezās Romā, bet svētie mocekļi pateicās un slavināja Dievu un lūgšanā nodeva Viņam savas svētās dvēseles (ap 117-138).
|