====Kyrie eleison====

Svētā mocekle Doroteja dzīvoja Kapedoķijas Cēzarejā un cieta imperatora Diokletiāna laikā 288. vai 300. gadā, kopā ar moceklēm Kristīni, Kallistu un mocekli Teofilu.

Svētā Doroteja bija dievbijīga kristiešu jaunava, kas atšķīrās no citiem ar lielu lēnprātību, pazemību, tiklību un Dieva dotu gudrību, kas daudzus izbrīnīja. Notverta pēc valdnieka Saprīkija pavēles, viņa stingri apliecināja ticību Kristum un tika pakļauta mocībām. Nesalauzis svētās gribu, valdnieks atdeva viņu divām sievietēm-māsām Kristīnei un Kallistai, kuras agrāk bija kristietes, bet, baidoties no mocībām, atteicās no Kristus un sāka piekopt nešķīstu dzīvi. Viņš pavēlēja viņām pierunāt svēto Doroteju pienest upuri elku dieviem. Tomēr notika pretējais: sievietes, svētās Dorotejas pārliecinātas, ka Dieva žēlastība sniedz glābšanu visiem, kas nožēlo grēkus, nožēloja un atkal pievērsās Kristum. Par to viņas sasēja ar mugurām kopā un sadedzināja darvas mucā. Svētās māsas Kristīne un Kallista mira ciešanās, pienesot grēknožēlas lūgšanu Kungam un izpērkot atkāpšanās grēku.

Svētā Doroteja atkal tika pakļauta mocībām, ar lielu prieku tās pārcieta un tikpat priecīgi pieņēma nāves spriedumu. Kad svēto veda uz soda vietu, kāds mācīts vīrs, (sholastiķis) Teofils, ar izsmieklu teica viņai: „Kristus līgava, atsūti man no sava Līgavaiņa dārza ziedus un ābolus”. Par atbildi svētā viņam pamāja ar galvu. Pirms nāves svētā paprasīja dot viņai laiku lūgšanai. Kad viņa beidza lūgšanu, pie viņas piestājās Eņģelis skaista jaunekļa izskatā un pasniedza viņai tīrā audumā trīs ābolus un trīs rozā ziediņus. Svētā palūdza tos nodot Teofilam, pēc kā viņai ar zobenu tika nocirsta galva. Saņēmis svētīgās dāvanas, nesenais kristiešu vajātājs bija satriekts, sāka ticēt Glābējam un apliecināja sevi par kristieti. Par to pakļauts nežēlīgām mocībām, svētais Teofils pieņēma mocekļa nāvi ar galvas nociršanu.

Svētās Dorotejas mirstīgās atliekas ir apglabātas Romā, viņas vārdā nosauktajā baznīcā, arī galva atrodas Romā Dievmātes baznīcā Trastevērā.