Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Mocekļi Bafusijs un Verks presbiteri, Arpils mūks un citi (26. marts)

 

Mocekļi Bafusijs un Verks presbiteri, Arpils mūks, Abibs, Agns, Reass, Igafrakss, Iskojs, Sīla, Sigics, Sonirils, Suimvls, Terms (Ferms), Fills (Tills), Konstans, ķēniņdēls Agafons, mocekles: Anna, Alla, Larisa, Moiko, Mamika, Jirko, Animaisa (Animaida), Gotfas ķēņiniene Gāfa, Gotfas ķēniņmeita Duklīda (26. marts)

Svētie mocekļi Bafusijs un Verks presbiteri, Arpils mūks, pasaulnieki: Abibs, Agns, Reass, Igafrakss, Iskojs, Sīla, Sigics, Sonirils, Suimvls, Terms (Ferms), Fills, Konstans, ķēniņdēls Agafons un mocekles: Anna, Alla, Larisa, Moiko, Mamika, Jirko, Animaisa (Animaida), Gotfas ķēņiniene Gāfa, Gotfas ķēniņmeita Duklīda cieta mocības ap 375. gadu kristiešu vajātāja karaļa Ungariha valdīšanas laikā. Karalis lika aizdedzināt dievnamu dievkalpojuma laikā. Ugunsgrēka laikā bojā gāja 308 cilvēki, no kuriem divdesmit vienam moceklim ir zināms vārds. Gotfas karaļa atraitne Alla ar savu meitu Duklīdu savāca svēto mocekļu atliekas un aizveda tās uz Sīriju. Pēc tam viņa atgriezās dzimtenē, kur pēc kāda laika tika nomētāta ar akmeņiem un mira mocekļa nāvē kopā ar savu dēlu Agafonu. Svēto mocekļu mirstīgās atliekas palika pie Duklīdas, kura Valentiāna II (364-375) un Teodisija Lielā (393-395) valdīšanas laikā atnāca uz Kiziku un nodeva daļu svēto pīšļu baznīcas iesvētīšanai. Taisnās Duklidas nāve bija mierīga.