Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību
LV
|
|
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|
Serbijas valdnieka Stefana Aklā Brankova dēla un viņa ģimenes dzīve bija likstu un bēdu pilna. Pēc tam, kad 1457. gadā Serbiju iekaroja turki tā laika Serbijas valdnieka vidējais dēls Stefans, kurš izcēlās ar lēnprātīgu dabu un lieliskām Svēto Rakstu zināšanām, devās uz Turcijas galvaspilsētu sekojot māsai Marai, kura bija atdota sultānam Muralam II par sievu. Jaunībā viņš kādu laiku dzīvoja sultāna galmā un Hedronā?[1] tika padarīts akls kopā ar savu brāli Grguru. 1458. gadā svētais Stefans sāka valdīt Serbijā. Uzzinājis, ka turki ar fanātisku cietsirdību nodedzinājuši Mileševas klosteri, svētlaimīgais Stefans stājās aizstāvēt Serbiju no iekarotājiem. Kad viņš apprecējās ar Angelīnu, Albānijas karaļa Georgija meitu, turki piedraudēja svētlaimīgajam Stefanam un viņa ģimenei ar viņiem izrēķināties. Ar sievu un diviem dēliem – Maksimu un Jāni, viņš bija spiests slēpties sākumā Albānijā, tad Itālijā, kur svētlaimīgais Stefans arī nomira, akls un nelaimīgs, bet pilnīgs padevībā Dievam. Svētlaimīgā Angelīna pārnesa vīra netrūdošās mirstīgās atliekas uz Kupinovu. Pēc vīra nāves pieņēmusi mūka kārtu, svētā Angelīna veltīja savu dzīvi lūgšanai, labdarībai un baznīcu celtniecībai. Viņa nomira sestā gadsimta sākumā. Par Serbijas valdnieku XV gadsimta beigās kļuva taisno Stefana un Angelīnas dēls, svētlaimīgais Jānis († 1503). Otrs dēls – svētītājs Maksims tika iecelts par Valahijas un Rumānijas arhibīskapu. Dzīves beigās viņš dibināja klosteri Krušedolā, kur viņa netrūdošās mirstīgās atliekas tiek godinātas kopā ar viņa vecāku un brāļa Jāņa mirstīgajām atliekām, kuras vēlāk tika izslavētas ar daudziem brīnumiem.
|
