Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību
LV
|
|
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|
Svētais Domiciāns dzimis Justīna Jaunākā valdīšanas laikā[1] dievbijīgā un bagātā Teodora un Eudokijas ģimenē. Beidzis izglītošanos, viņš apprecējās, bet, kad laulātā draudzene drīz vien no šīs dzīves šķīrās, viņš tūdaļ pat, dvēselē tiekdamies pēc garīgā un Dievu mīlēdams, aizgāja no pasaulīgā un uzsāka askētisku dzīves veidu. Pēc tam, pildot Dieva gribu, viņš trīsdesmitajā dzīves gadā tika iecelts par Melitīnes[2] baznīcas bīskapu. Un viņš bija ne tikai labs savas draudzes gans, bet arī gaismas nesējs un palīgs citām tautām un deva lielu labumu visām grieķu zemēm kā gādātājs par vispārējo labklājību. Ķēniņš Maurīcijs[3] svēto daudzreiz sūtījis uz Persiju[4] tautas pārvaldes lietās, viņš bija starpnieks pie Hozroja, persiešu ķēniņa un veicināja miera noslēgšanu starp grieķiem un persiešiem. Bet kādam kņazam Varāmam, kurš bija sacēlies pret Hozroju[5] un nekaunīgi iekārojis Persijas valdnieka troni, viņš atņēma varu, padarījis to par meslu maksātāju grieķiem. Tā Domeciāns kļuva par ķēniņa Maurīcija iemīļotu draugu. Ķēniņš uzdāvināja viņam daudz zelta un mantas, bet viņš to visu izdalīja svētajām baznīcām un nabagu patversmēm, nabagu uzturēšanai. Ieradies galvaspilsētā Konstantinopolē, Domeciāns drīz vien aizgāja pie Debesu Valdnieka[6]. Viņa šķīstās miesas ar lielu godu tika apglabātas ķēniņa un viņa sinklīta, kā arī daudzu garīdznieku klātbūtnē un pārnestas uz viņa dzimto pilsētu Melitīni. Svētais Domeciāns paveicis daudzus brīnumdarbus gan dzīves laikā, gan pēc nāves mūsu Dievam Kristum par slavu.
[1] Justīns II jeb Jaunākais Bizantijas imperators, valdījis no 565.578. g. [2] Melitīna, saukta arī par Meletēnu jeb Melitu Mazarmēnijas galvaspilsēta. [3] Maurīcijs Bizantijas imperators, valdījis no 582.602. g. [4] Šī zeme atrodas Āzijā pie Persijas līča. Sākotnēji tā pārmaiņus bija atkarīga no dažādām kaimiņu tautām, bet Sasanīdu dinastijas valdīšanas laikā (no 226. g. pirms Kristus un līdz VII gs.) persieši kļuva par politiski patstāvīgu tautu un bieži karoja ar grieķu romiešu impēriju. Uz šo periodu attiecas arī sv. Domeciāna darbība. [5] Šeit domāts Persijas ķēniņš Hozrojs II, kurš valdīja no 590.628. g. [6] Svētais Domeciāns šķīries no šīs pasaules 601. g.
|
