Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību
LV
|
|
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|
Mūsu svētais tēvs Gregorijs dzimis 760. gadā Krētas salā[1] Teofana un Juliānijas dievbijīgajā ģimenē. Bez labas mājmācības viņš apguvis arī grāmatu gudrības. Tajā laikā pareizticības piekritējiem nācās ciest no ķeceriem ikonoklastiem[2]. No bērnības būdams uzticīgs pareizticībai un vēlēdamies saglabāt tās tīrību, jauneklis reiz paņēma no mājām pārtikas krājumus un devās uz Seleikiju[3]. Šeit viņš nodzīvoja krietnu laiku, pārtikdams no maizes un ūdens, dievbijīgi dzīvodams un veikdams Dievam tīkamus varoņdarbus. Pēc imperatora Leona IV ikonoklasta[4] nāves divdesmit gadus vecais Gregorijs devās uz svēto pilsētu Jeruzalemi, pielūgt tās svētumus. Jeruzalemē viņš sabija divpadsmit gadus, ar pacietību un prieku pārciezdams nežēlīgos arābu[5] un ebreju uzbrukumus. No turienes svētais Gregorijs pārcēlās uz Romu, kur, kļuvis par mūku, sāka darboties, atturībā mērdējot savu miesu. 811. gadā Konstantinopoles patriarhs sv. Nikifors[6] nosūtīja pie Romas pāvesta Leona III[7] sv. Mihaelu, Sinadas bīskapu[8] ar koncila dokumentu par Mihaila Kuropalāta[9] iecelšanu par imperatoru. Romā sv. Mihaels garīgi satuvinājās ar svēto Gregoriju un, atgriežoties Konstantinopolē, paņēma viņu sev līdzi, bet pēc tam iekārtoja klosterī uz Akrītas raga[10]. Šeit svētais Kristus vārdā sev daudz ko atsacīja: staigāja basām kājām, viņam piederēja tikai viena drēbju kārta; ēdienu, kas sastāvēja tikai no mazumiņa maizes un ūdens, viņš ēda tikai reizi divās vai trijās dienās, gulēja uz pīteņa, dzīvoja dziļā bedrē un šeit rūgti apraudāja jukas, kas tolaik bija pārņēmušas kristīgo baznīcu[11]. Vēlāk svētais vientuļnieks ieslēdzās šaurā cellē; no turienes viņš iznāca tikai ģērbies vienā ādas apģērbā, lai sanestu ūdeni mucā, kas stāvēja pie klostera sētas. Izpildījis šo smago darbu, svētais ieslēdzās savā cellē un pildīja šeit noteikto rituālu. Tā, veikdams mūka varoņdarbus, viņš atdeva Dieva rokās savu svēto dvēseli[12].
[1] Krētas sala, ko sauc arī par Kandiju pēc galvenās šīs salas pilsētas, atrodas Vidusjūras austrumu daļā, uz dienvidiem no Egejas jūras. Pēc lieluma un zemes auglības to agrāk dēvēja arī par Vidusjūras "salu ķēniņieni". [2] Ikonu grāvēji, ikonoborci, tie, kas cīnījās pret ikonām [3] Senatnē pazīstamas vairākas pilsētas ar nosaukumu Seleikija: gan Mazāzijā, gan Mezopotāmijā, gan Sīrijā un Palestīnā. Šeit droši vien domāta Mazāzijas dienvidaustrumu daļā esošā piejūras pilsēta Kilikijā, kas atrodas netālu no Krētas salas. [4] Leons Bizantijas imperators, valdījis no 775. līdz 780. gadam. [5] Arābi ieņēma Jeruzalemi 636. gadā, kalifa Omāra valdīšanas laikā.
[6]
No 806. līdz 816. gadam, viņa piemiņas diena
[7] No 795. līdz 816. gadam. [8] Viņa piemiņa 23. maijā. [9] Mihails Kuropalāts, saukts arī Rangavs, valdīja no 811. līdz 813. gadam. [10] Marmora jūras Mazāzijas piekrastē. [11] Šeit domātas jukas, ko izraisīja ikonoborcu kustība Austrumos un jaunā mācība par Svētā Gara pakļautību Tēvam un Dēlam Rietumos. [12] Sv. Gregorijs miris ap 820. gadu.
|
