====Kyrie eleison==== Svēto dzīves apraksti

Svētais moceklis Longins Simtnieks (virsnieks pār simts), Romas karavīrs, dienēja Jūdejā prokurora Poncija Pilāta pakļautībā. Glābēja krustāsišanas laikā vienība, ko komandēja Longins, stāvēja sardzē apkārt Golgātai, pašā Krusta pakājē. Longins un viņa kareivji bija Kunga pēdējo zemes dzīves brīžu, lielo un baiso zīmju, kas notika pēc Viņa nāves, liecinieki. Šie notikumi satrieca kareivja sirdi. Longins noticēja Kristum un visai tautai dzirdot apliecināja, ka „Šis patiesi ir Dieva Dēls” (Mt. 27:54). (Pēc Baznīcas mantojuma, Longins bija tas kareivis, kurš caurdūra Glābēja sānu un no iztecējušām asinīm un ūdens saņēma dziedināšanu slimajām acīm.)

Pēc soda izpildīšanas un Glābēja apglabāšanas Longins ar vienību stāvēja sardzē pie Kunga Kapa. Šeit kareivji tika darīti cienīgi redzēt Gaišo Kristus Augšāmcelšanos. Jūdi uzpirka viņus liecināt melus, ka Kristus mācekļi ir nozaguši Kristus miesas. Longins un divi viņa cīņu biedri netika sakārdināti ar jūdu zeltu. Sācis ticēt Glābējam, kareivji pieņēma Kristību no apustuļiem un nolēma atstāt dienestu. Longins atstāja Jūdeju un devās ar sludināšanu par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, uz savu dzimteni, uz Kapedoķiju. Viņam sekoja arī divi viņa cīņu biedri. Īstie lielo notikumu Jūdejā dalībnieki ar savu dedzīgajiem vārdiem saviļņoja kapedoniķiešu sirdis un prātus; kristietība sāka ātri izplatīties pilsētā un apkārtējos ciemos. Jūdu vecaji par to uzzinājuši pārliecināja Pilātu sūtīt uz Kapedoķiju karavīru vienību lai nogalinātu Longinu un viņa biedrus. Sūtītā vienība ieradās Longina dzimtajā vietā; bijušais simtnieks pats izgāja pretī kareivjiem un ieveda viņus savā namā. Mielasta laikā karavīri izstāstīja par savas ierašanās mērķi, nezinot, ka mājas saimnieks ir tas cilvēks, ko viņi meklē. Tad Longins un viņa līdzgaitnieki atklāja sevi un prasīja pārsteigtajiem kareivjiem, nemulstot, izpildīt savu kareivja (paklausības) pienākumu. Kareivji gribēja atlaist svētos un pat ieteica viņiem bēgt, bet cīņu biedri atteicās to darīt izrādot stingru gribu pieņemt ciešanas par Kristu. Svētajiem mocekļiem nocirta galvas un viņu miesas tika apglabātas tur, kur novēlēja svētie, bet nocirstās galvas tika nogādātas Pilātam. Pilāts pavēlēja aizmest mocekļu galvas atkritumu izgāztuvē ārpus pilsētas sienām. Pēc kāda laika kāda akla sieviete atnāca uz Jeruzalemi, lai paklanītos (dotu godu) svētajiem. Sapnī viņai parādījās svētais Longins Simtnieks un teica, lai viņa atrod viņa galvu un apglabā to. Aklo pavadīja uz izgāztuvi. Pieskārusies mocekļa galvai, sieviete kļuva redzīga. Viņa godbijīgi aiznesa cienīgo galvu uz Kapedoķiju un tur apglabāja.