Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
||
|
LV |
|
Svētmoceklis Zosima bija cēlies no Kilikijas[1] un darbojies tuksnesī. Pēc bezgoža Diokleciāna[2] pavēles viņu apcietināja un mocīja par ticību Kristum. Viņam ar nokaitētu dzelzi sadedzināja ausis, iemeta viņu katlā ar mēsliem, pakāra aiz kājām ar galvu uz leju un visādi spīdzināja. Bet svētais brīnumainā kārtā bija pasargāts no nāves. Viņa mocīšanas laikā no tuksneša iznāca lauva un sāka runāt cilvēka balsī. Šo brīnumu redzot, visus pārņēma šausmas, un Zosimu palaida vaļā. Komentārisijs[3] Atanasijs, ieraudzījis Zosimu pēc cietsirdīgās spīdzināšanas neskartu, sāka ticēt Kristum un kristījās. Zosima kopā ar Atanasiju aizgāja tuksnesī un tur abi, veikuši lūgšanu varoņdarbus, kāda kalna aizā rāmi atdeva savas dvēseles tam Kungam.
***** Tajā pašā dienā godināma svētā Teoktista, Sicīlijas Kukuma[4] igumena piemiņa.
[1] Kilikija Mazāzijas dienvidaustrumu apgabals pie Vidusjūras. [2] Diokletiāns Romas imperators, kas valdījis no 284.305. gadam. [3] Komentārisijs cietumnieku uzraugs, kura uzdevums bija tos pārskaitīt. [4] Kukums (senā Feniķijas Kakkaba) no Panormas (tagad Palermo) Sicīlijas salas rietumdaļas ziemeļu piekrastē atradās 24 jūdžu attālumā kalna pakājē; tās nomalē bija klosteris, kuru dibinājis svētais Teoktists un kurā dzīvoja no svētbilžu noliedzējiem bēgušie grieķu mūki. Svētais Teoktists miris 800. gadā.
|