Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
||
|
LV |
|
Svētie mocekļi diakons Teofīls un lajs Ellādijs cieta Lībijā[1]. Bezbailīgi apliecinot ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum kā patiesajam Dievam, viņi izsmēja pagānu viltus dievus un pārmeta elku pielūdzējiem, par ko arī viņus sagūstīja prokurators un piesprieda mocības. Svētos Kristus kalpus sākumā cietsirdīgi sita ar nūjām, pēc tam viņu miesu graizīja ar asām šķēpelēm; sasējuši viņiem rokas un kājas, bendes dedzināja viņu gurnus ar uguni. Pēc katras šādas spīdzināšanas mocītāji spieda cietējus atteikties no Kristus un upurēt elkdieviem, bet svētie Teofīls un Ellādijs palika nelokāmi savā mīlestībā pret Kristu. Nepakļaušanās dēļ mocītāji ņirgādamies vilka abus pa zemi un ar akmeņiem sadragāja viņiem kaulus; pēc tam cildenie mocekļi pieņēma vainagu no Kristus, par Kuru bija cietuši[2].
|