Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Mocekļi Flors un Laurs bija ne tikai miesīgi, bet arī garīgi brāļi. Viņi dzīvoja II gadsimtā Bizantijā, pēc tam pārcēlās uz Iliriju[1]. Pēc amata abi bija akmeņkaļi (viņus šajā mākslā apmācīja kristieši Prokls un Maksims, no kuriem brāļi iemācījās arī Dievam tīkamu dzīvi). Ilirijas valdnieks Likaons nosūtīja brāļus uz kaimiņos esošo apgabalu darbā pie pagānu tempļa celtniecības. Svētie strādāja jaunbūvē, izdalot nopelnīto naudu nabagiem, paši ievēroja stingru gavēni un nepārtraukti lūdza Dievu. Kādu dienu vietējā pagānu priestera Mamertina dēls neuzmanīgi piegāja pie būves un akmens lauska trāpīja viņam acī, to smagi savainojot. Svētie Flors un Laurs deva cerību saniknotajam tēvam, ka viņa dēls tiks dziedināts. Viņi paņēma jaunekli pie sevis un pievērsa/pamācīja ticībai Kristum. Pēc tam, kad jauneklis apliecināja Jēzu Kristu par Patieso Dievu, brāļi lūdza par viņu, un acs tika dziedināta. Redzot tādu brīnumu arī jaunekļa tēvs sāka ticēt Kristum. Kad būve bija pabeigta, brāļi sapulcēja kristiešus, kas palīdzēja celtniecībā, satrieca elku tēlus un dievnama austrumu pusē novietoja svēto krustu. Visu nakti viņi pavadīja lūgšanā, debesu gaismas apspīdēti. Apgabala pārvaldnieks par to uzzinājis, notiesāja bijušo pagānu priesteri Mamertinu, viņa dēlu un 300 kristiešus, piespriežot viņiem sadedzināšanu. Mocekļi Flors un Laurs, aizsūtīti pie valdnieka Likaona, tika iemesti tukšā akā un apbērti ar zemi.

Pēc daudziem gadiem svēto mocekļu Flora un Laura mirstīgās atliekas tika atrastas nesatrūdējušas un pārnestas uz Konstantinopoli. 1200. gadā tās redzēja Novgorodas svētceļnieks Antonijs, ap 1350. gadu mocekļu galvas Visuvaldītāja klosterī redzēja Stefans Novgorodietis.

Minejā augusta mēnesim ir teikts, ka Krievijā svētos mocekļus Floru un Lauru godā kā mājlopu aizbildņus. Šis mantojums radās vēl senos laikos un visā Krievijā tiek svinīgi atzīmēta šo svēto piemiņas diena.

Pēc mutiska mantojuma, kas saglabājies Novgorodā, pēc svēto mocekļu Flora un Laura mirstīgo atlieku atklāšanas apstājās lopu krišana. Tad arī sāka svētos mocekļus godināt kā zirgu aizbildņus. Šī godināšana, iespējams ir ienākusi Krievijā no Balkāniem – svēto brāļu dzimtenes. Tieši tur radās mantojums par to, ka mocekļus Floru un Lauru Erceņģelis Mihails apmācīja vadīt zirgus. Senos Krievijas ikonogrāfijas kanonos ir dota pamācība, ka svētie Flors un Laurs ir ikonās jāattēlo ar zirgiem, kuru aizbildņi viņi ir. Un līdz šim laikam daudzās Krievijas baznīcās un muzejos ir saglabājušās svēto Flora un Laura ikonas ar zirgu attēliem.