Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību
LV
|
|
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|
Svētais moceklis Barbars, bijušais noziedznieks, dzīvoja Grieķijā un ilgu laiku veica laupīšanas, zādzības un slepkavības. Bet Kungs, Kurš nevēlas grēcinieka nāvi, vērsa viņu uz grēknožēlu. Kādu dienu, kad Barbars sēdēja alā un skatījās uz lielo daudzumu salaupītās mantas, Dieva žēlastība skāra viņa sirdi. Viņš iedomājās par neizbēgamo nāvi, par briesmīgo priekšā stāvošo tiesu/sodu. Domājot par neskaitāmajiem noziegumiem, kurus viņš paveicis, viņš ar satriektu sirdi nolēma sākt nožēlot grēkus, sakot: „Kungs uzklausīja Viņam blakus krustā piesistā noziedznieka lūgšanu un arī mani lai saudzē Savā neizmērojamajā žēlastībā”. Barbars atstāja alā visus savus dārgumus un aizgāja uz tuvāko baznīcu. Viņš neslēpa no priestera savus ļaunos darbus un lūgušus lūdza pieņemt viņa grēknožēlu. Priesteris deva viņam vietu savā namā, un svētais Barbars sekoja viņam, rāpojot uz ceļgaliem un rokām, kā četrkājains dzīvnieks, jo uzskatīja sevi par necienīgu saukties par cilvēku. Priestera namā viņš apmetās pie lopiem, ēda kopā ar dzīvniekiem un pazemoja sevi zemāk par visu radību. Saņēmis no priestera savu grēku atraisīšanu, Barbars aizgāja uz mežu un nodzīvoja tur 12 gadus bez apģērba, kails, ciešot no aukstuma, no kā viņam nomelnēja visa miesa. Visbeidzot svētais Barbars saņēma vēsti no augšienes, ka viņa grēki ir piedoti un viņš mirs mocekļa nāvē. Reiz caur vietām, kur svētcīnijās svētais Barbars, gāja tirgotāji. Garajā zālē viņu priekšā kaut kas sakustējās. Domājot, ka tas ir meža zvērs, viņi tur iešāva vairākas bultas. Pieejot tuvāk, viņi šausmās ieraudzīja, ka ir nāvīgi ievainojuši cilvēku. Bet svētais Barbars lūdza viņus neskumt, izstāstīja viņiem par sevi un palūdza paziņot par notikušo priesterim, kura namā viņš agrāk dzīvoja. Pēc tā svētais Barbars nodeva savu garu Dievam. Presbiters, kurš pieņēma bijušā noziedznieka grēksūdzi, atrada viņa miesu, kuru apspīdēja Debesu gaisma. Presbiters apglabāja svēto Barbaru vietā, kur viņš tika nogalināts. Vēlāk no svētā Barbara kapa sāka tecēt dziedinošas mirres, ar kurām dziedināja dažādas slimības. Viņa mirstīgās atliekas atrodas Kelles klosterī Tesālijā, netālu no Larissas pilsētas.
|
