Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Sebastijas mocekļi Eustrātijs, Auksentijs, Eugēnijs, Mardārijs un Orests (13. dec.)

 

Svētie mocekļi Eustrātijs, Auksentijs, Eugēnijs, Mardārijs un Orests cieta par Kristu Sebastijā, Armēnijā imperatora Diokletiāna valdīšanas laikā (284-305).

Pirmo mocekļu skaitā, kas tad pieņēma mocības, bija Arābijas baznīcas prezbiteris moceklis AuksSebastijas Eustrātijsentijs, kurš tika iemests cietumā. Redzot kristiešu nelokāmību ticībā, Satalionas pilsētas valdnieks, augstdzimušais karavadonis svētais Eustrātijs, slepens kristietis, nolēma apliecināt savu ticību, par ko tika pakļauts mocībām: viņu sita, vilka kājās dzels zābakus, dedzināja ar uguni. Pēc šīm nežēlīgajām mocībām viņu sadedzināja, bet moceklim Auksentijam nocirta galvu.

Redzējis viņu mocekļu nāvi, svētais Mardārijs, kurš bija no vienkāršās tautas, arī apliecināja savu ticību un tika pakārts ar galvu uz leju. Pirms nāves viņš izteica lūgšanu: „Vladniek Kungs Dievs, Visasaturētājs Tēvs...”, kuru lasa trešajā stundā pusnakts dievkalpojumā.

Moceklim Eugēnijam izrāva mēli, nocirta rokas un kājas un tad nocirta ar zobenu galvu. Jaunais kareivis svētais Orests apliecināja sevi par kristieti un par to stājās tiesas priekšā. Viņam tika piespriesta sadedzināšana uz nokaitētas dzelzs gultas, uz kuras viņš uzkāpa svētā Eustrātija lūgšanas stiprināts. Svētā Eustrātija pirmsnāves lūgšana („Teicot, teicu Tevi, Kungs...”) tiek lasīta sestdienas pusnakts dievkalpojumā. Moceklis Eustrātijs mira 13. decembrī.