|
|
Svētais apustulis Timotejs dzimis Likanas pilsētā Listrā, Mazāzijā. Viņu pievērsa Kristum 52. gadā svētais apustulis Pāvils († ap 67). Kad apustuļi Pāvils un Barnaba pirmoreiz apmeklēja Likonas pilsētas, apustulis Pāvils Listrā izdziedināja kroplo no dzimšanas, un daudzi pilsētas iedzīvotāji sāka ticēt Kristum, starp viņiem bija arī nākošais apustulis, jauneklis Timotejs, viņa māte Eunika un vecmāte Loīda (Ap.dar.14:6-12; 2. Tim. 1:5). Ticības sēklas, ko svētā Timoteja sirdī sēja apustulis Pāvils, nesa bagātīgus augļus. Viņš kļuva dedzīgs apustuļa māceklis, bet turpmāk viņa nešķirams pavadonis un līdzstrādnieks Evaņģēlija sludināšanā. Apustulis Pāvils mīlēja svēto Timoteju un sauca viņu savās vēstulēs par savu mīļoto dēlu, ar pateicību pieminot viņa uzticību un padevību. Viņš rakstīja Timotejam: „Bet tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai, manām vajāšanām, manām ciešanām...” (2.Tim.3:10-11). 65. gadā apustulis Pāvils iesvētīja ar roku uzlikšanu apustuli Timoteju par Efezas Baznīcas bīskapu, kuru svētais Timotejs vadīja 15 gadus. Svētais apustulis Pāvils, atrodoties Romā, cietumā un zinot, ka viņam priekšā stāv mocekļa varoņdarbs, sauca pie sevis savu uzticamo mācekli un draugu apustuli Timoteju uz pēdējo tikšanos (2.Tim.4:9). Svētais Timotejs beidza dzīvi mocekļa nāvē. Efezā elku kalpi svinēja svētkus par godu elkiem un nesa tos pa pilsētu, pavadot nešķīstiem rituāliem un dziesmām. Svētais bīskaps Timotejs, gādājot par Dieva Slavu (Godu), centās apturēt un vest pie prāta ar elku kalpošanu apmātos ļaudis, sludinot tiem patieso ticību Kristum. Elku kalpi niknumā metās virsū svētajam apustulim, sita viņu, vilka pa zemi un visbeidzot nomētāja ar akmeņiem. Mocekļa nāvi par Kristu svētais apustulis Timotejs pieņēma 80. gadā. IV gadsimtā apustuļa Timoteja svētos pīšļus pārnesa uz Ķēniņa pilsētu (Cargradu, Konstantinopoli) un novietoja Svēto Apustuļu baznīcā. Svētā Baznīca svēto Timoteju godā kā vienu no 70 apustuļiem.
|