====Kyrie eleison====

Svētā Ņina bija Jeruzalemes patriarha Juvenālija radiniece. Jaunībā viņa no visas sirds iemīlēja Dievu un juta neizsakāmu žēlumu pret cilvēkiem, kuri Viņam neticēja. Pēc tam, kad viņas tēvs Zavulons bija devies tuksnesī, un māte kļuva par diakonesi, svētā Ņina tika nodota audzināšanā kādai dievbijīgai sirmgalvei. Sirmgalves daudzie stāsti par Ibēriju (tagadējo Gruziju), toreiz vēl pagānisku valsti, izraisīja Ņinai spēcīgu vēlēšanos apmeklēt šo zemi un atnest tās iemītniekiem svētā Evaņģēlija gaismu.

Šī vēlme vēl pieauga, kad viņai reiz vīzijā parādījās Svētā Dievmāte, kura sniedza viņai no vīnogulājiem darinātu krustu. Un viņas vēlēšanās piepildījās, kad viņai nācās bēgt uz Ibēriju, glābjoties no vajāšanām, kuras bija uzsācis imperators Diokletiāns (284. - 305.g.).

Ibērijā Sv. Ņina apmetās pie kādas sievietes ķēniņa vīna dārzos un ļoti drīz kļuva plaši pazīstama visā apkārtnē, jo sniedza palīdzību daudziem cietējiem. Uzzinājuši par spēku, kāds piemita viņas lūgšanām, pie viņas no visām pusēm sāka plūst slimnieki. Piesaucot Kristus vārdu, Sv. Ņina dziedināja viņus un stāstīja viņiem par Dievu, debesu un zemes radītāju, un par Kristu Glābēju.

Kristus sludināšana, Sv. Ņinas veiktie brīnumi un viņas dievbijīgā dzīve labvēlīgi ietekmēja Ibērijas iedzīvotājus, un daudzi jo daudzi sāka ticēt patiesajam Dievam un pieņēma kristību. Viņa pievērsa Kristum arī pašu Gruzijas valdnieku Marianu, kurš līdz tam bija pagāns. Tad no Konstantinopoles tika izsaukts bīskaps un garīdznieki un uzcelts pirmais dievnams Ibērijā, kas par godu svētajiem Apustuļiem. Pakāpeniski gandrīz visa Ibērija pieņēma kristietību.

Sv. Ņina, kura nemīlēja slavu un pagodinājumus, pārcēlās uz dzīvi kādā no kalniem un tur vientulībā pateicās Kungam par elku pielūdzēju pievēršanu kristietībai. Pēc dažiem gadiem viņa atstāja savu vientuļnieces mitekli un devās uz Kahetiju, kur pievērsa kristietībai carieni Sofiju. Pēc trīsdesmit gadu svētītu darbu 335.gada 14.janvārī Sv. Ņina mierā izbeidza šīs zemes gaitas. Viņas pēdējā dzīves vietā valdnieks Marians uzcēla baznīcu par godu svētmoceklim Georgijam, Sv. Ņinas attālam radiniekam.

Ar Sv. Ņinas piemiņu saistīta Kristus hitona atrašana. Kad Pestītājs tika sists krustā, šis hitons lozējot nonāca kāda romiešu karavīra rokās un pēc dažādiem notikumiem nokļuva Gruzijā.