|
|
Bet pēc sabata, pirmajai
nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt.
Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm,
piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū. Un viņa izskats bija kā
zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un
kļuva kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es
zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir
augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš
gulēja. Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem
augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noiesuz Galileju, tur jūs Viņu
redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis." Un tās steigšus izgāja no kapa ar
bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem. Un redzi,
Jēzus nāca tām pretim un sacīja: "Esiet sveicinātas!" Bet tās piegāja pie
Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes. Tad Jēzus saka uz
tām: "Nebīstieties, eita un sakait to Maniem brāļiem, lai viņi noiet uz
Galileju, un tur viņi Mani redzēs." Bet, Viņam aizejot, redzi, kādi no
sargiem atnāca pilsētā un pastāstīja augstajiem priesteriem visu, kas bija
noticis. Un tie sapulcējās ar vecajiem, nolēma bagātīgi dot kareivjiem naudu
un tos pamācīja: "Sakiet, ka Viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, Viņu
nozaga. Un, ja tas zemes pārvaldniekam taptu zināms, mēs viņu gan
nomierināsim un gādāsim par to, ka jums nekas nenotiek." Un sargi ņēma naudu
un darīja, kā bija mācīti. Un šī valoda ir izpaudusies starp jūdiem līdz šai
dienai. Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur
Jēzus tiem bija pavēlējis. Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa
priekšā ceļos, bet citi šaubījās. Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos,
sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait
par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie
jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28. nod.)
Kristus Augšāmcelšanos redzējuši, klanīsimies Svētajam Kungam Jēzum, kas vienīgs ir ir bez grēka. Tava krusta priekšā mēs klanāmies, Kristus, un Tavu Svēto Augšāmcelšanos teicam un slavējam, jo Tu esi mūsu Dievs; bez Tevis cita Dieva mēs nezinām, Tavu vārdu piesaucam. Nāciet, visi ticīgie, godāsim Kristus Svēto Augšāmcelšanos: jo, raugi, caur krustu līksmība nāca visai pasaulei! Vienmēr slavēdami Kungu, mēs teicam Viņa Augšāmcelšanos, jo Viņš krusta mokas izcietis, nāvi ar nāvi iznīcināja. (Augšāmcelšanās svētku dziesma)
|