|
|
Bet sestajā mēnesī eņģeli
Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija
saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija
Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā,
Tas Kungs ar tevi!" Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis:
kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu
žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un
dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par
Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un
Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." Bet
Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos." Tad
eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un
Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un
taps saukts Dieva Dēls. Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir
grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu, jo Dievam
nekas nav neiespējams." Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone,
lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja. (Lk.
1:26-38)
|