|
|
Vissvētā Dievmāte piedzima tajā laikā, kad ļaudis līdz tādam tikumiskajam pagrimums, pie kura atdzimšana jau šķita neiespējama. Tā laika augstākie prāti apzinājās un bieži atklāti teica, ka Dievam ir jānonāk uz zemes, lai izlabotu ticību un nepieļautu cilvēka dzimuma bojāeju. Dieva Dēls gribēja cilvēku glābšanas dēļ pieņemt cilvēka dabu, un Vissvēto Jaunavu Mariju, vienīgo, kas bija cienīga uzņemt sevī un iemiesot šķīstības un svētuma Avotu, Viņš izvēlējās Sev par Māti.
Vissvētās
Dievmātes Marijas Piedzimšanu Baznīca svin kā vispasaules prieka dienu. Šajā
gaišajā dienā uz Vecās un Jaunās Derības robežas, piedzima Jaunava Marija.
Vissvētā Dievmāte piedzima nelielā Galilejas pilsētā Nāceretē. Viņas vecāki
bija taisnie Joakims no ķēniņa un pravieša Dāvida dzimtas un Anna no
virspriestera Ārona dzimtas. Laulātajiem nebija bērnu, jo svētā Anna bija
neauglīga. Sasnieguši lielu vecumu Joakims un Anna nezaudēja cerību uz Dieva
žēlastību, stingri ticot, ka Dievam viss ir iespējams, un Viņš var atraisīt
Annas neauglību pat viņas vecumā, tāpat kā atraisīja Sāras, patriarha Ābrama
sievas, neauglību. Svētie Joakims un Anna deva Dievam solījumu veltīt bērnu,
kuru Dievs viņiem sūtīs, kalpošanai Dieva templī. Neauglība ebreju tautā
tika uzskatīta par Dieva sodu par grēkiem, tādēļ svētie Joakims un Anna
cieta netaisnīgu neslavas celšanu no saviem taurētas brāļiem. Kādā no
svētkiem vecais Joakims atnesa uz Jeruzalemes templi savu upuri Dievam Dievmātes Dzimšana iezīmēja laiku, kad sāka izpildīties lielie un mierinošie Dieva apsolījumi par pasaules par cilvēku dzimuma glābšanu no velna verdzības. Šis notikums pietuvināja zemei Dieva Valstības, patiesības valstības, dievbijības, labdarības un mūžīgās dzīves svētību.
|