 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Vissvētās Dievmātes Ievešana templī pēc Mantojumā saglabātajiem stāstiem notika šādi. Jaunavas Marijas Vecāki, taisnie Joakims un Anna, lūdzot par neauglības atraisīšanu, deva solījumu, ja viņiem piedzims bērns, veltīt to kalpošanai Dievam. Kad Vissvētajai Jaunavai palika trīs gadi, svētie vecāki nolēma izpildīt savu solījumu. Saaicinājuši radiniekus un paziņas, ietērpuši Mariju labākajā apģērbā, dziedot svētas dziesmas, ar aizdegtām svecēm rokās aizveda viņu uz Jeruzalemes templi. Tur bērnu sagaidīja virspriesteris ar daudziem priesteriem. Templī veda kāpnes ar piecpadsmit pakāpieniem. Mazā Marija, likās, ka pati nevarēs uzkāpt pa šīm kāpnēm. Bet tikko kā Viņu nolika uz pirmā pakāpiena, stiprināta ar Dieva spēku, Viņa ātri uzkāpa pa atlikušajiem pakāpieniem. Tad virspriesteris, pamudināts no augšienes, ieveda Vissvēto Jaunavu, tempļa svētajā vietā, kur no visiem ļaudīm tikai reizi gadā iegāja virspriesteris ar attīrošo upuru asini. Visi, kas atradās templī, brīnījās par neparasto notikumu. Taisnie Joakims un Anna, uzticējuši savu Bērnu Debesu Tēvam, atgriezās mājās. Vissvētā Marija palika jaunavu telpās, kuras atradās pie tempļa. Visapkārt templim, pēc Svēto Rakstu (Ex. 38:1, 1.Ķēn. 1:28, Lk. 2:37) un vēsturnieka Jāzepa Flāvija liecības, atradās daudz dzīvojamo telpu, kurās dzīvoja tie, kas bija iesvētīti kalpošanai Dievam. Dziļā noslēpumā tīta Vissvētās Dievdzemdētājas dzīve no dzimšanas līdz uzņemšanai debesīs. Noslēpumaina bija arī viņas dzīve Jeruzalemes templī. „Ja kāds man jautātu, - teica svētlaimīgais Hieronīms, - kā savu jaunību pavadīja Vissvētā Jaunava, - es atbildētu: tas ir zināms Pašam Dievam un Erceņģelim Gabrielam, viņas uzticamajam sargātājam”. Bet Baznīcas Mantojumā ir saglabājušās liecības, ka uzturoties Jeruzalemes templī Vissvētā Jaunava tika audzināta dievbijīgu jaunavu sabiedrībā, centīgi lasīja Svētos Rakstus, nodarbojās ar rokdarbiem, pastāvīgi lūdzās un auga mīlestībā uz Dievu. Pieminot Vissvētās Jaunavas ievešanu Jeruzalemes templī Svētā Baznīca no seniem laikiem ir iestādījusi svinīgus svētkus. Norādes par svētku svinēšanu pirmajos kristietības gadsimtos ir Palestīnas kristiešu nodotajā mantojumā, kur tiek teikts, ka svētā ķēniņiene Helēna uzcēla baznīcu par godu Dievmātes ievešanai templī. IV gadsimtā šie svētki ir pieminēti svētītāja Nissas Gregorija darbos. VIII gadsimtā svētrunas Templī Ievešanas dienā teica svētītāji Hermanis un Tarasijs, Konstantinopoles patriarhi. Dievmātes Ievešanas templī svētki ir pravietojums par Dieva labvēlīgumu pret cilvēku dzimumu, glābšanas sludināšana, Kristus atnākšanas apsolījums.
|
