Vecās Derības Trejādības ikonu uzgleznoja krievu mūks Andrejs Rubļovs pēc Vecās Derības notikuma, kad Ābrahamam parādījās Kungs triju eņģeļu veidā: "Un Kungs parādījās viņam (Ābrahamam) pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā." (1.Moz. 18:1-2).

Bieži VD Svētās Trejādības ikona tiek attēlota arī ar Ābrahamu un Sāru, kas apkalpo pie galda.

Aiz Eņģeļiem simboliski attēloti: nams (pie Tēva ir Mūžības mājokļi), koks (Kristus ir Vīna Koks, vai Kristus Krusts) un klints, kalns (Svētais Gars - Aizstāvis, patvēruma Klints).

Jaunās Derības Trejādības ikonas pēc savas būtības ir nekanoniska, kaut arī tā ir bieži redzama dažādās baznīcās. Tā rada maldīgu priekšstatu par Dievu, jo Dievu Tēvu neviens nav redzējis (Jņ. 6:64), bet ikonā Viņš tiek attēlots kā sirmgalvis, pie kura labās rokas sēž Kristus; un Svētais Gars attēlots kā balodis, jo Viņš baloža veidā ir nolaidies pār Kristu Viņa Kristībā ("un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts." (Lk.3:22)).

Šīs ikonas gleznošana tika aizliegta Baznīcas koncilos.