Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Krievijas jaunmocekļu un apliecinātāju baznīca Bolderājā

 

2002. gada 8. septembrī Rīgā, Bolderājā Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs lika pamatus dievnamam Krievijas jaunmocekļiem un apliecinātājiem par godu. Svinības noritēja daudzu dievlūdzēju klātbūtnē.

Pirms Valdnieka Metropolīta ierašanās Bolderājas pareizticīgo draudzes pārzinis virspriesteris Nikolajs Ņetreba ar draudzes locekļiem veica Krusta gājienu no veco ļaužu pansionāta, kur dievkalpojumi notiek pašlaik, līdz nākamās baznīcas celtniecības vietai.

Reti kurš Bolderājas iedzīvotājs zināja, ka Buļļupes attekas krastā atradās pareizticīgo dievnams, celts XIX. gadsimtā. Tā bija pieticīga koka celtne.

Latvijas Valsts arhīva dokumenti liecina: "1945. gada 8. jūlijā ar 22. nr. tika reģistrēta Rīgas Bolderājas Apskaidrošanās baznīcas kopiena Rīgas pilsētā, Birzes ielā 10, kuras pārzinis bija garīdznieks Vladimirs Volodins."

1947. gada oktobrī pēc PSRS Bruņoto spēku ministrijas dzīvokļu ekspluatācijas pārvaldes priekšnieka ģenerālmajora Koļadko rīkojuma Bolderājas pareizticīgo kopienai telpas nācās atbrīvot. Vēlāk bijušajā dievnamā iekārtoja dzīvojamo ēku. Šobrīd vecā celtne sagruvusi līdz pamatiem.

Vietējie iedzīvotāji - citi ar prieku, citi aiz ziņkāres - pievienojās dievlūdzējiem, kuri draudzes kora reģenta, Rīgas Garīgā semināra absolventa Sergeja Čudova vadībā dziedāja garīgos dziedājumus.

Krusta gājiens apstājās pie baznīcas pamatu vietas. Draudzes locekļi ar lukturi, krustu un baznīcas karogiem izvietojās uz austrumiem no pamatu likšanas vietas, uz analoja - baznīcas lasāmā galda - nolika nākamā dievnama ikonu.

Visi priecīgi gaidīja Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra ierašanos.

Virsgana parādīšanās sanākušos ļoti iepriecināja.

Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs iesvētīja un uzstādīja pamata krustu, ielika akmeni dievnama pamatos un ar svēto ūdeni apslacīja vietas, uz kurām cels sienas.

Visaugstisvētītais Valdnieks Aleksandrs uzrunāja dievlūdzējus: "Šodien mēs piedzīvojam garīgu notikumu, kas ieies ne tikai Latvijas Pareizticīgās Baznīcas, bet arī Latvijas Valsts vēsturē.

Mūsu raidītās lūgšanas apliecina to dziļumu un tos garīgos augstumus, kuri caurauž pamatakmens iesvētīšanas un Godātā un Dzīvudarošā Krusta uzsliešanas brīdi, un ikviens no mums, šodien atnākot, deva savu artavu Dzīvā Dieva nama uzcelšanā, kurā mājos Pirmsmūžīgais, Visvarenais Visuma Radītājs...

Šodienas notikums palīdzēs iegūt vēsturisko atmiņu, garīgo atmiņu, varbūt palīdzēs atgūties no mūsu egoisma, patmīlības un bezdievības, atcerēties Pestītāja vārdus: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, un Es jūs atvieglināšu." (Mat. XI, 28)"

1998. gadā Bolderājas pareizticīgie iedzīvotāji Visaugstisvētītajam Valdniekam Aleksandram iesniedza lūgumu atjaunot draudzi.

Virsgans ļoti iejūtīgi un ieinteresēti uzņēma pareizticīgo iedzīvotāju lūgumu no Latvijas Valsts galvaspilsētas ļoti tālas nomales.

Ar Valdnieka svētību virspriesteris Nikolajs Ņetreba noturēja draudzes sapulci, un 1998. gadā tika reģistrēta Bolderājas pareizticīgo draudze.

Jau gandrīz četrus gadus Bolderājā notiek dievkalpojumi, tiek veikts ļoti sarežģīts dievnama projektēšanas darbs. "Bieži nokļuvām strupceļā," stāsta tēvs Nikolajs Ņetreba. "Nezinājām, ko darīt, taču Kungs un Debesu Valdniece mūs neatstāja. Šī labā darba pamatos daudz pūļu ieguldījušas draudzes vecākā Valentīna Tolmačova un mantzine Valentīna Zandersone, kuras, nežēlojot ne spēkus, ne veselību, pūlas Mātes Baznīcas labā, atceroties Pestītāja vārdus Evaņģēlijā: ticība bez darbiem ir nedzīva."

Šī garīgā prieka diena ilgi paliks rīdzinieku atmiņā. Gaidīsim to stundu, kad debesu augstumos uzsliesies Kristus jaunmocekļu un apliecinātāju cēlā pareizticīgā dievnama krustu un kupolu zeltījums.

 

Teksts un foto no www.pareizticiba.lv