Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Pēc zviedru karaspēka kapitulācijas 1710. gadā, pēc Pētera pirmā personīga rīkojuma Rīgas citadeles rajonā tika uzcelta koka baznīca, ko 1715. gadā iesvētīja par godu apustuļiem Pēterim un Pāvilam.

Pēc pusgadsimta Rīga gatavojās imperatores Katrīnas II atbraukšanai. Augstā viese aplūkoja arī citadeli, apmeklēja Pētera - Pāvila baznīcu. Drīz uz Rīgu pienāca Katrīnas II ukazs par par jaunas akmens baznīcas celtniecību citadelē. Vecās koka baznīcas vietā no 1776. gada sāka celt jauno Pētera - Pāvila baznīcu. Celtniecība turpinājās 10 gadus. Baznīca tika celta par ziedojumiem un darbus vadīja Rīgas cietokšņa oberkomendants Begičevs.

Sakarā ar straujo baznīcu celtniecību arī lauku teritorijā, pieauga arī draudžu un ļaužu skaits. Sakarā ar to parādījās nepieciešamība pēc patstāvīgas vadības šajā teritorijā. Rīgā tika nodibināts vikarāts, par pirmo Rīgas vikāru tika nozīmēts bīskaps Irarhs. 1836. gadā bīskaps, kalpoja pirmo arhiereja dievkalpojumu šajā baznīcā. No šī laika baznīcu sāka saukt par katedrāli.

Vēlāk, jau bīskapa Platona laikā, Pētera-Pāvila katedrālē tika nolasīts Svētās Sinodes ukazs par Rīgas eparhijas izveidošanu. Tas notika 1850. gada 1. jūlijā. No tā laika katedrāle kļuva par pirmo pareizticīgo Katedrāli visā Baltijas guberņu teritorijā, un ar to saistīti daudzi svarīgi notikumi valsts un pareizticības dzīvē.

XIX. gadsimta otrajā pusē katedrāle kļuva par atdusas vietu diviem pareizticīgās garīdzniecības pārstāvjiem - bīskapam Benjamiņam un bīskapam Filafetam.

1919. gadā, kad pie varas nāca boļševiki, viņi nošāva igauņu bīskapu Platonu, kas kādu laiku vadīja Rīgas eparhiju, visā teritorijā sākās baznīcu, klosteru graušana un izlaupīšana, dievnamu un baznīcai piederošo ēku atsavināšana, garīdznieku represijas. 1919. gadā notika varas maiņa un boļševiki ar Pēteri Stučku priekšgalā atstāja Rīgu. Pareizticīgajai Baznīcai parādījās cerība uz valdības atbalstu baznīcas īpašumu atgriešanā, bet tas nenotika.

Tad par Pētera-Pāvila katedrāli, kas tajā laikā bija pārgājusi luterāņu baznīcas lietošanā, iestājās Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers). Valdnieks panāca, ka jautājums par katedrāli nonāktu Saeimas apspriešanā, bet tas nedeva nekādu rezultātu. Pēc Otrā Pasaules kara Pētera-Pāvila katedrāle, kā daudzas citas baznīcas tika slēgta. Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 5.10.63 Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle tika pārvērsta par planetāriju. Tāpat notika sagatavošanas darbi, lai Pētera-Pāvila katedrālē atvērtu koncertzāli "Ave Sol". Altārdaļā iekārtoja skatuvi, visā pārējā baznīcas iekštelpā iekārtoja skatītāju vietas.