Uzspridzināta padomju gados.

Ērgļu pareizticīgo draudzes skola, saukta par Krievkalna skolu.

Ar Ērgļu pareizticīgās baznīcas draudzes atklāšanu atvēra arī skolu. Draudze dibināta 1846. gadā, skola atklāta 1849. gada oktobrī no Ērgļu muižas īpašnieka Tranzē īrētās, ne visai apmierinošās telpās Ērgļu muižā. Jaunais priesteris S. Treskins, redzēdams, ka panākumu Ērgļos nebūs, griežas ar lūgumu pie Ozolmuižas īpašnieka, lai dabūtu piemērotas telpas.1855. gadā baznīcas vadība pārgāja uz Ozolmuižu, kur noturēja dievkalpojumus un iekārtoja arī skolu.

Ērgļu apkārtnes vajadzībām skola palika Ērgļos pie baznīcas pērmindera Kārļa Baumaņa. Skolotājs bija J. Nikiforovs, mācījās 13 bērni. Mājās pie vecākiem mācījās 248 zēni un 237 meitenes, kurus pārklaušināja priesteris.

1867. gadā pareizticīgo draudze dabūja savas telpas. Baznīcas priekšniecība no Ozolmuižas ar visu baznīcas iekārtu un skolu pārcēlās uz Ērgļiem. Kā skolotāji bija priesteris A. Gobiņš, skolotāji Kārlis Birzgalis un Ādams Pestmanis. Skolā 40 skolēnu. Dzīves apstākļi piespieda ķerties pie atsevišķa skolas nama celšanas, ko arī panāca. Pie jaunā skolas nama celšanas piedalījās arī draudze, piegādādama materiālu un sniegdama līdzekļus 400 rubļu apmērā. Jaunā skola, ķieģeļu mūra māja, tika uzbūvēta uz baznīcai piederošas zemes, pagalmā, baznīcas austrumu galā.

Skolas ēka tika nodota 1874. gada 16, novembrī. Pirmie darbinieki skolā bija:

Skolā mācījās 54 skolēni. Telpas bija ērtas un labas pēc tā laika prasībām.

1883. gada 11. janvārī skola nodega. Atjaunošanas darbi gūlās uz draudzes pleciem. Skolu padome sniedza 1205 rubļus, bet pārējos – 4068 rubļus nācās meklēt pašai draudzei.

1885. gadā skolu atklāja. Tā bija sarkanu ķieģeļu ēka. Skolēnu pieplūdums bija tik liels, ka visus nevarēja par uzņemt. Pirmie atjaunotās skolas darbinieki bija:

Skolā mācās:

• pareizticīgie: 58 zēni, 30 meitenes

• luterticīgie: 7 zēni, 4 meitenes

1911. gada 25 septembrī draudzes sapulcē nolēma skolu paplašināt ar piebūvi 28 pēdu garumā un visā mājas platumā.

Draudze nolēma dibināt speciālu fondu skolas būves vajadzībām, apliekot katru pilntiesīgo draudzes locekli ar 5 rubļiem gadā, bez parastiem citiem draudzes maksājumiem. Draudzei bija nepieciešams ieguldīt 4306 rubļus.

Ar Latvijas valsts nodibināšanos visas tautskolas tika apvienotas zem viena nosaukuma “pamatskola”, bet valstij nebija telpu šo pamatskolu novietošanai. Ērgļu pareizticīgo draudze, redzēdama valsts grūto stāvokli, neliedza savas skolas telpas tālākai izglītības turpināšanai.

1931. gada rudenī skola kā mācību iestāde pārcēlās uz vietējo luterāņu bijušo draudzes skolu un pareizticīgo draudzes ēku sāka izmantot citām vajadzībām – īrniekiem, policijai, vecmātei, beidzot ierīkoja cietumu. Pēdējie darbinieki bija:

Skolotājs Pēteris Kalniņš (1873 – 1952) uz Krievkalna skolu atnāk 1923. gadā.

Skola nodega 1944. gadā kauju laikā.

Skolotājs Kārlis Dzenis (1873 – 1952) Krievkalna skolā strādā no 1896. gada līdz 1914. gadam, kad dodas uz Zaubi.

Viņš ir dzejnieka J. Grota iemīļots skolotājs. J. Grots Krievkalna skolā 3 klases pabeidz divās ziemās (1908 – 1910)