Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Palasta iela 22, Cēsis, LV-4101,telefons: 4123159.

Baznīca celta uz bijušās Sv. Katrīnas baznīcas pamatiem. Šī, iepriekšējā baznīca te stāvēja 14.–18. gs. Laikā, kad Cēsīs iedzīvotāju skaits bija pieaudzis tiktāl, ka Sv. Jāņa baznīca vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus, turklāt smalkajiem vāciešiem nelabpatikās lūgt Dievu vienā baznīcā ar prastiem zemniekiem, Livonijas ordenis uzcēla nelielu baznīcu latviešu draudzei, nosaucot to Cēsu aizgādnes Sv. Katrīnas vārdā. Tā bija mūra celtne romāņu-gotikas pārejas stilā. Līdz reformācijai baznīcā notika katoļu dievkalpojumi, pēc tās – līdz pat celtnes bojā ejai – tikai luterāņu. Baznīcu  krietni izpostīja Ivana Bargā kareivji, bet pēc tam to atjaunoja. Taču pēc Ziemeļu kara no dievnama palika pāri tika nožēlojamas drupas.

Tagadējo pareizticīgo baznīcu cēlis grāfs K. Zīverss 1842. gadā bizantiešu stilā uz Sv. Katrīnas baznīcas pamatiem, izmantojot drupās palikušos akmeņus. Viņš bija precējies ar dižciltīgu krievieti un būvēja šo baznīcu ar nolūku izpatikt sievai un izkalpoties Pēterburgas galmam. Otra versija par baznīcas celšanas motīviem ir tāda: grāfa māte Marta Zīverss 1812. gadā, frančiem tuvojoties Maskavai, solījusi ziedot 1500 sudraba rubļus pareizticīgo baznīcas celtniecībai, ja vien izdotos izdzīt ienaidnieku no Krievijas zemes. Kā zināms, franči tika padzīti, un minēta summa tika ziedota šīs baznīcas būvēšanai.

Baznīcas interjera apgleznošanā savas mākslinieka gaitas sācis vēlāk slavenais igauņu mākslinieks Johans Kēlers, kas toreiz Cēsīs mācījās krāsotāja amatā; par šo darbu viņš saņēma daiļkrāsotāja zelta diplomu. Grāfs bija pieaicinājis no Rīgas pieredzējušu meistaru, taču tam nebija izdevušies eņģeļu zīmējumi, sevišķi galvas un sejas. Tad darbs tika uzticēts Kēleram, kurš veiksmīgi izlabojis un pabeidzis eņģeļus. Tā kā nebija cita drosminieka, kurš krāsotu baznīcas kupolu, arī to nācās izdarīt Kēleram.

Galvenos baznīcas iekārtas priekšmetus dāvinājusi ķeizariene Marija Aleksandrovna.

Baznīcas dārzā atrodas grāfu Zīversu dzimtas kapi.