====Kyrie eleison==== Dievnami

Aderkašu baznīca un pārējās ēkas pirms nopostīšanas Draudze tika izveidota 1840. - 50. gados, bet dievnamu uzcēla 1867. gadā, dievkalpojumus noturēja latviešu valodā.

Pirmais priesteris - Jānis Līcis (rakstīja ar pseidonīmu Indriķis Straumītis), vairākkārt izdotās grāmatas "Pareizticīgā latvieša piezīmes" autors, dzimis 1830. gadā Bebros. 1857. gadā beidzis Rīgas Garīgo Semināru un tā paša gada 22. septembrī bīskaps Platons viņu iesvētīja par priesteri pie Mārcienas draudzes. 1859. gadā priesteris Līcis tika pārcelts uz Aderkašiem, kur darbojies līdz savai nāvei. Virspriesteris Jānis Līcis bijis priekšzīmīgs garīdznieks, kurš savas tautas labā darbojies kā fanātiķis. Tas arī ir viņa mocekļa nāves patiesais izskaidrojums. Pat 75. gadu vecumā šis vīrs bija bīstams vietējai vācu varai. Viņš tika nošauts caur savas istabas logu.

Vēlāk te kalpoja tādi priesteri kā Kirils Blodons (Dzimis Madonas apr. 1872. g., Beidzis Rīgas GS. Pirmā draudze pēc Līča nāves, no 1931. g. Rīgas Debesbraukšanas draudzes virspriesteris. Miris 1937. g., sarakstījis Ticības mācības grāmatu pamatskolai, palicis manuskripts šīs grāmatas otrai daļai), Jānis Ezerlīcis, Jānis Liepiņš, padomju laikos Jānis Bičevskis, Aleksandrs Bangerskis.

Vietējie draudzes locekļi stāstīja, ka savulaik šeit kādu brīdi kalpojis viens no vēlākajiem Latvijas laiku bīskapiem - Jēkabs Karps, cilvēks ar dziļu un patiesu ticību. Bijuši kaut kādi Baznīcas svētki, saradies ārkārtīgi daudz tautas. Savus zirgus ar pajūgiem dabūjuši piesiet pat labu gabalu no baznīcas. Kā izrādījās, pēc dievkalpojuma, kādam draudzes loceklim bijis nozagts zirgs. Nelaimīgais piegājis pie garīdznieka un ar asarām acīs lūdzis palīdzēt. Priesteris Jēkabs pat nelicies satraucies, pasaucis zvaniķi un licis tā spēcīgāk pazvanīt, sakot: “Tūlīt, tūlīt atskries.” Un visiem par lielu brīnumu tiešām nebijis ilgi jāgaida. Zirgs auļiem vien, vienās putās ar visu pajūgu bijis klāt kā likts. Aderkašu baznīcas interjers