Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Skrudalienas pag., LV-5472.

Baznīcu, kas atrodas 17 km attālumā no Daugavpils, 1800. gadā uzcēla Altas un Salondzejas muižu īpašnieks Folkerzams, sākotnēji tā darbojās kā Červonku Nikolaja baznīcas filiāle. Červonku baznīca atradās 4 km attālumā no Skrudalienas, celta 1769. gadā kā uniātu baznīca. Tas redzams draudzes 1776. gada metrikas grāmatās, kas rakstītas poļu valodā. Pēc simts gadu pastāvēšanas senais Červonku dievnams bija nonācis tādā stāvoklī, ka Rīgas eparhijas pārvalde ar 1838. gada 5. novembra rīkojumu lika baznīcu nojaukt un tās vietā uzbūvēt kapelu. Pamatojoties uz šo rīkojumu, Červonkas muižas īpašnieks barons Rummels 1859. gadā veco baznīcas ēku nojauca un tās vietā uzstādīja krustu.

Līdz 1811. gadam Skrudalienas baznīca darbojās kā Červonku baznīcas filiāle, līdz ieguva pastāvīgas draudzes tiesības, bet Červonku baznīca, savukārt, nokļuva Skrudalienas baznīcas filiāles statusā. Sākot Skrudalienas baznīcas celtniecību, muižnieks Folkerzams apsolīja uzbūvēt arī draudzes ēkas un veikt regulāru dievnama remontu. Taču laika gaitā muižnieka pēcnācēji atteicās no šiem pienākumiem. Skrudalienas draudze šajā jautājumā uzsāka tiesas procesu, kas vilkās līdz pat 1875. gadam. Pa to laiku dievnams jau gandrīz sabruka un tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus.

1862. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas sākotnēji līdzinājās lūgšanu namam. 1872. gadā baznīcu (32 x 10 x 7 m, projekta autors R.A. Pflūgs) pārbūvēja, uzcēla zvanu torni, uzlika kupolu un skārda jumtu. 1926. un 1937. gadā, pateicoties mācītāja S. Zalivska un draudzes padomes pūlēm, veica baznīcas kapitālo remontu. Skrudalienas baznīcai piederēja 37,5 ha zemes un draudzes ēkas. Mācītāja dzīvoklis atradās psalmotāja mājā, jo garīdznieku māja tika sagrauta 1914. gadā un tās vietā projektēja jaunu ēku garīdzniecības vajadzībām.

Draudzes locekļu skaits laika gaitā mainījās. Sākotnēji (pirms jaunu draudžu izveidošanās Grīvā un Borovkā) Skrudalienas draudze bija liela un tās teritorija plaša. 1862. gadā bija 1318 draudzes locekļu, 1880. g. – 1256, 1898. g. – 1781, 1902. g. – 1876, 1906. g. – 1735, 1922. g. – 600, 1926. g. – 543, 1938. g. – 654 draudzes locekļi. Jāatzīmē, ka Skrudalienas baznīcā savulaik notika arī dievkalpojumi bērniem.

No 1924. gada 9. decembra Skrudalienas draudzē kalpoja mācītājs Stefans Zalivskis, diakons no 1926. gada 5. decembra bija Vasilijs Nazarevskis. Baznīcas vecākais – Semjons Kanašonoks, draudzes padome – I. Žolneronoks, M. Holnoks, A. Ostrovskis, A. Novickis, G. Žadžiks, S. Kanašonoks, K. Zaharevičs un A. Sladkovskis.  

Skrudalienas baznīcai 16 km attālumā no tās Silenē bija filiāle – Jakubovas baznīca, celta ap 1790. gadu. Jakubovas baznīca līdz ūnijai un tās laikā līdz 1819. gadam piederēja Jakubovas draudzei, bet 1819. gadā baznīca pārgāja Ellernas katoļu draudzei. 1856. gadā, savukārt, baznīcu pārveidoja par pareizticīgo un piešķīra Skrudalienas draudzei.

Kā 1906. gada vēstīs atzīmē Skrudalienas baznīcas mācītājs Leonīds Ruperts, līdz dievnama uzcelšanai Silenē un pastāvīgas draudzes nodibināšanai Drisvētē (Polijā) Jakubovas baznīca bija labi apmeklēta un tuvākajā apkārtnē tai bija liela ietekme. Vēlāk Jakubovas baznīca pakāpeniski zaudēja savu reliģiska centra nozīmi un tika nojaukta. Baznīcas vietā mācītājs Leonīds Ruperts uzlika krustu, svētbilžu sienu izjauca un pārvietoja uz Silenes baznīcu, daļa svētbilžu pārnesa uz Grīvas un Skrudalienas baznīcu. Ķieģeļus un akmeņus, no kuriem bija mūrēta Jakubovas baznīcas sēta, izmantoja Skrudalienas baznīcas žoga būvniecībai.