Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Salienas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca

 

Višķu pag., LV-5479.

Salienas baznīcas draudze ir viena no vecākajām draudzēm kādreizējā Ilūkstes rajonā. Pirmā baznīca Salienas muižā, kā redzams baznīcas klēra vēstīs (piem., 1898. g.), uzcelta 1760. gadā. Pēc eparhijas pavēles šī vecā baznīca 1859. gadā tika slēgta un nojaukta. Tajā pat gadā par Salienas muižnieka Nīmaņa līdzekļiem Tartaku kapos uzcēla jaunu koka baznīcu un iesvētīja par godu Sv. Nikolajam Brīnumdarītājam.  Jaunā baznīca bija neliela (18 x 8 m) un ar savu nabadzīgo ārieni atstāja bēdīgu iespaidu.

1889. gadā arhibīskaps Arsēnijs, apsekojot eparhijas teritoriju, personīgi pārliecinājās, ka Salienā nepieciešama jauna pareizticīgo baznīca un apsolīja draudzei atrast šim mērķim līdzekļus. 1890. gada maijā draudze sāka risināt jautājumu par zemes pirkšanu baznīcas, skolas un draudzes mājas celšanai  Vietējie muižnieki fon Nīmaņi atvēlēja šim nolūkam 5 ha zemes. Naudu ar arhibīskapa Arsēnija gādību piešķīra Pēterburgas tirgotājs A. Gruzdevs.

Baznīcas (23,63 x 10,64 x 7 m) būvniecība noslēdzās 1894. gadā un izmaksāja 6000 rubļu. 1895. gada 27. augustā baznīcu svinīgi iesvētīja par godu Jānim Kristītājam. Dievnams atradās lielceļa malā netālu no Salienas ciema. Baznīca būvēta no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu apdari iekšpusē, dievnamam ir vienstāva svētbilžu siena skaistā mākslinieciskā izpildījuma. Arhibīskaps Arsēnijs kā dāvanu draudzei atsūtīja Krusta pacelšanas svētbildi, bet tirgotājs A. Gruzdevs ziedoja 650 rubļus dievnama piederumu iegādei. 

1921. gadā veco koka baznīcu pārvietoja uz draudzes teritoriju un ierīkoja tajā skolu. Salienas baznīcas piederēja draudzes mājas. Šim nolūkam 1898. gada martā no vietējā muižnieka Nīmaņa par 4450 rubļiem tika nopirktas divas koka mājas ar piebūvēm. Draudzei piederēja arī 8,57 ha zemes.

1898. gada Salienas draudzē bija 1110 locekļu, 1914. gadā – 744, 1938. gada 1. janvārī – 643. No 1923. gada 23. septembra Salienas baznīcā kalpoja mācītājs Sava Legkijs, psalmotājs bija Mihails Volkovs, bet baznīcas vecākais Aleksandrs Starinskis. Draudzes valdē ievēlēti V. Kravcevičs, F. Žolneronoks, A. Siņickis, V. Kozlovskis, J. Rožoks un P. Blaževičs.

Salienas baznīcas teritorijā atradās pamatskola skola, kurā mācījās 89 pareizticīgie bērni un apguva astoņu nedēļu ilgu ticības mācības kursu