Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Pirmās konkrētās ziņas par baznīcu Krāslavā saglabājušās pateicoties Daugavpils un Krāslavas baznīcu pārvaldnieka, priestera Pētera Kapitaņņikova ierakstiem. Pirmās baznīcas iesvētīšana notika 1840.gada 20.februārī un tā tika iesvētīta Svētā Jura godam. Draudzē tajā laikā bija 275 locekļi. Drīz Krāslavas draudzei tika pievienota Pārdaugavas pareizticīgo daļa, kopskaitā 151 cilvēks. Pirmais priesteris Svētā Jura baznīcā bija Jevtihijs Vozņesinskis (1840. – 1846.), vēlāk Pēteris Kapitaņņikovs (1846. – 1865.).

1856.gadā tika apspriests jautājums par jaunas baznīcas celtniecību, jo esošā atradās tirgus laukuma centrā. Tajā pašā gadā tika nopirkts zemes gabals no grāfa Plātera. Celtniecības darbi tika pabeigti 1859.gada 8.septembrī. Polockas un Vitebskas arhibīskaps Vasīlijs iesvētīja baznīcu Dievmātes Aizbildniecības godam. Baznīca tika paredzēta pareizticīgo un vecticībnieku vajadzībām. 1867.gadā tā iesvētīta par pareizticīgo baznīcu. Tā atradās pašreizējās pilsētas domes ēkas vietā. Vecā Jura baznīca 1878.gadā tika nojaukta un altāra vietā tika uzstādīts krusts ar žodziņu apkārt. Dievmātes baznīca tika sagrauta 2. Pasaules kara laikā. Aleksandra Ņevska baznīca divstāvu ēkā (arī pašreiz ir turpat). To 1789.gadā Auguste Plātere uzcēla slimnīcas un sieviešu klostera vajadzībām. 1864. gadā ēka tika nodota armijas lietu pārvaldei. 1865.gadā tur ierīkoja pareizticīgo baznīcu. 1893.gadā ēka kļuva par pareizticīgo baznīcas īpašumu. Lielāko mājas daļu iznomāja skolas vajadzībām. Dievkalpojumi baznīcā notika galvenokārt ziemā un Sv. Aleksandra Ņevska piemiņas dienā. Draudzes locekļu skaits Krāslavas baznīcā bija neliels: 1840.g. – 275; 1877.g. – 332; 1910.g. – 726 (neskaitot armijas cilvēkus); 1917.g. – 415; 1938.g. – 506. Draudzes locekļu vidū bija dažas latviešu ģimenes, pārējie – baltkrievi, krievi. Ir zināmi daži priesteri, kas apkalpoja draudzi tajos gados: Nikolajs Slovetskis (1913. – 1928.); Jakovs Zjacjevs (1928. – 1937.); Josifs Zagotskis (no 1937.gada). Padomju varas gados baznīca darbojās apmēram līdz 1975.gadam. Tad to slēdza un bija paredzēts ierīkot veikalu. Draudze pārcēlās uz kapsētas Sv. Jāņa Zeltamutes baznīcu. Kapsētas baznīca tika uzcelta pēc Vitebskas guberņas ārsta Ivana Golinska 1849.gada novēlējuma un par ziedotajiem līdzekļiem. 1989.gadā tika atdots draudzes īpašums – A. Ņevska pareizticīgā baznīca. Baznīcas atjaunošanai svētību un līdzekļus (10000 rubļu) piešķīra Rīgas un visas Latvijas metropolīts Leonīds.