Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Demenes svētā Jura baznīca

 

Demenes svētā Jura baznīca atrodas Fabianovas ciemā, 14 km attālumā no Daugavpils un Grīvas. Kā vēsta draudzes hronika, Fabianovā baznīcu uzcēla Briģes muižas (3 km no Fabianovas) īpašnieks Georgijs Engelgards 1743. gadā. Tā bija bez pamatiem, ar salmu jumtu, ko rotāja dzelzs krusts virs altāra daļas. Zvanu torni ierīkoja netālu uz diviem koka stabiem, bez jumta un krusta, ar nelieliem zvaniem.

Iesākumā Demenes baznīca darbojās kā uniātu baznīca. 1829. gadā dievnamu uzcēla par jaunu, tajā ierīkoja divus altārus – vienu par godu sv. Jurim un otru Sērojošās Dievmātes svētbildes altāri. Baznīcu iesvētīja 1829. gadā vietējais garīdznieks Vasilijs Tomkovids ar Ošmjanskas bīskapa Adriana Golovņas svētību. 1853.-1855. gadā un 1869. gadā notika ievērojama baznīcas pārbūve. Kad 1829. gadā uniātus pievienoja pareizticībai, Demenes baznīcā palika tikai viens altāris.

1874. gadā Baltijas guberņas pareizticīgo celtņu pārvaldnieks F. Golovins kopā ar eparhijas arhitektu A. Edelsonu, veicot baznīcas nesošo materiālu apskati, deva slēdzienu, ka Demenes baznīca nododama nojaukšanai. 1875. gada 12. jūnijā, uniātu pievienošanās pareizticībai atceres dienā, mācītājs Georgijs Nazarovs (1866.-1887.) noturēja pēdējo Dievišķo Liturģiju vecajā Demenes baznīcā, kas vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu.

1877. gadā jaunās baznīcas celtniecību pabeidza, par valsts kases un ziedotāju līdzekļiem ierīkoja dievnama iekšpusi. 1878. gada 6. jūnijā, ar Rīgas un Mitavas (Jelgavas) bīskapa Filareta svētību, piedaloties vietējai garīdzniecībai, baznīcu par godu sv. Jurim iesvētīja Sēlburgas prāvests H. Gerbačevskis.

Baznīca celta no krusta formā no laukakmens, tās izmēri 19 x 8 x 9 m, ēkas stūri un karnīzes ķieģeļu apdarē. No vecās Demenes baznīcas saglabājušās maz vēstures liecību. Atrodami 1795.-1835. g. arhīva metrikas izraksti poļu valodā, uniātu dievkalpošanas grāmata, Kristus tēls krustā koka darinājumā, vara trauks un daži citi priekšmeti. Kā draudzes hronikā atzīmē mācītājs Dimitrijs Muraveiskis (1888.-1893.), daudz dziļākas pēdas uniātu baznīca atstājusi savu draudzes locekļu garīgajā dzīvē un to reliģiskajos rituālos, kas aizgūti no katoļu baznīcas.

Vēl ilgi draudzē īpaši atzīmēja dienu, kad uniāti pievienojās pareizticībai. Svinības notika devītajā ceturtdienā pēc Lieldienām ar krusta gājienu un ūdens iesvētīšanu. Kā hronikā atzīmē garīdznieks D. Muraveiskis, vairums draudzes locekļu bija baltkrievi, to skaits neliels – XIX gs. 70.-80. g. 700-800 cilvēku, 1898. gadā – 827; pēc pirmā pasaules kara un revolūcijas Demenes baznīcas draudzes locekļu skaits stipri saruka – 1922. gadā tas bija 247, 1938. gada 1. janvārī – 200.        

No 1936. gada 15. novembra dievnamā kalpoja Nikolajs Permjakovs. 1852. gada 12. jūlijā nodega māja, kurā sākotnēji mitinājās Demenes baznīcas mācītājs. Par to, kādos apstākļos tolaik dzīvoja garīdzniecība, var spriest pēc mācītāja paskaidrojuma par ugunsgrēka izcelšanās iemeslu: krāsns bija mūrēta no māla, bez dūmvada, griesti balstījās tieši krāsns augšgalā, mājai bija tikai divas istabas.

1853. gadā mācītājam uzcēla jaunu neliela izmēra māju; 1888.-1889. gadā ēku paplašināja un veica tās kapitālo remontu. 1877. gadā uzbūvēja psalmotāja māju. Šīs ēkas stipri cieta pirmā pasaules kara gados. Pateicoties virspriestera S. Trubicina (1921.-1922.) un draudzes locekļu pūlēm ēkas tika atjaunotas.

Demenes baznīcai piederēja 22 ha zemes. Draudzes padomē darbojās A. Paškevičs, K. Jančevskis, V. Siņavskis, A. Sofronovs un I. Šulcs. Baznīcas vecākais bija Vladimirs Elksiņš.