 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Kuldīgas pareizticīgo draudze dibināta 1851. gadā.
Pareizticīgo brālības nams Kuldīgā Baltijas guberņās 19. gadsimta 40.–50. gados sāka izplatīties pareizticība, to veicināja pēc Krievijas parauga dibinātās brālības. Divas brālības (naudu tās saņēma no valdības) 1882. gadā apvienojušās Pētera–Pāvila brālībā. To atbalstīja kāds Pēterburgas tirgotājs Ivans Smirnovs, kurš reiz dzīvojis Kuldīgā un bijis brālības goda biedrs. Ar viņa dāsno palīdzību pilsētā nopirkts liels zemes gabals ar māju, kur kādu laiku izvietojusies baznīca un skola. Smirnovs devis naudu jaunas baznīcas, plašas skolas, vēlākā Baltijas skolotāju semināra, kā arī citu namu (saimniecības ēkas, pirts un veļas mazgātavas) celtniecībai. Agrāko skolu Liepājas ielā 33 paplašināja, uzceļot otru stāvu. Skolu sāka celt 1877. gadā, tā iesvētīta 1879. gada 22. jūlijā. Līdz Baltijas skolotāju semināra pārcelšanai no Rīgas tajā atradās brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme. Skolotāju seminārs te darbojās no 1886. līdz 1915. gadam, kad mācību iestādi evakuēja uz Krieviju. Ēkā bija klases un internāts. Sākumā te dzīvojuši trīs pedagogi (mājas daļā pie Liepājas ielas): pirmajā stāvā direktors, otrajā – pareizticīgo priesteris, trešajā – internāta pārzinis. Baltijas skolotāju semināra namā vienmēr bijušas mācību vai interešu izglītības iestādes, tagad – Kuldīgas 78. arodvidusskola, kurā mācās 450 audzēkņu.
|
