Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
||
|
LV |
|
1930. gada augustā uz Limbažiem tika nozīmēts priesteris Jānis Baumanis. Viņš esot bijis ļoti sabiedrisks cilvēks, sapraties ar visiem. Uzticams un sevišķi noderīgs palīgs garīgajā darbā bija viņa sieva, kura kā bitīte čakli un maigi aplidoja katru atnācēju. Viņa bija arī dāmu komitejas priekšniece. Tajā laikā par tradīciju bija kļuvusi Baznīcas svētku atzīmēšana uzaicinot tuvējos draudžu ganus. Neizpalika arī ciemiņi no Rīgas. 1937. gadā Baznīcas vadība Baumaņa tēvu pārcēla uz Kārzdabas draudzi. Sava mūža nogali priesteris Jānis Baumanis bija spiests pavadīt svešumā, Dienvidamerikā, jo 1945. gadā kopā ar bīskapu Jāni Garklāvu tika izvests no Latvijas. Tēvs Jānis Baumanis Karakasā (Venecuēlā) uzcēla brīnišķīgu baznīcu. Viņš mēdza atbraukt arī ciemos uz ASV, Čikāgu, jo bija labos draugos ar Valdnieku Jāni Garklāvu (Limbažos abi bija kalpojuši kopā), rakstīja viņam apsveikumus svētkos. Kad Baumaņa tēvs sasniedza pensijas vecumu, līdz mūža beigām bija iemantojis lielu cieņu ticīgo vidū, draudze viņam savāca naudu, lai viņš varētu aizbraukt uz Itāliju, uz Svēto zemi.
|