====Kyrie eleison====

Tēvs Jānis Ābels dzimis 1916. gada 2. februārī. 1930. gadā beidzis Kokneses Balbieru sešklasu pamatskolu. Tālāk izmācījies par drēbnieku. 1934. gada 29. maijā viņu iesvēta virspriesteris Jēkabs Karps, pēc tam sācis piedalīties ikvienā baznīcas draudzes kora mēģinājumā. No 1937.-38. gadam apmeklējis diriģentu kursus, bet 1940. gadā Sinode apstiprina Jāni Ābelu par psalmotāju Kokneses draudzē.

Kad pienāca kara gadi, Jānis Ābels tika mētāts pa dažādām dzīves vietām: „Dzīvojām „Vaidelotēs”, tad pārgājām uz „Circeņiem”, pēc tam ar velosipēdu nokļuvu Krapē. No Krapes ar vācu armijas mašīnu aizveda līdz Juglas papīrfabrikai Rīgā, tur dzīvojām kādu nedēļu. No turienes pavēlēja braukt tālāk kā bēgļiem, ar vilcienu nokļuvām Stendē, tālāk devāmies uz Pastendi. Pēc tam ar šaursliežu bānīti braucām uz Ventspili, kur bija paredzēts mūs iesēdināt kuģī. Taču, tā kā sakarā ar manu psalmotāja darbību biju atbrīvots no karaklausības, mani kāds priesteris nosūtīja uz Ugāles baznīcu. Ugālē dzīvoju „Strautiņu” mājās un brīvajā laikā nodarbojos ar drēbniecību.”

1946. gadā Jānis Ābels iesvētīts par diakonu (šajos svētkos viņam uzdāvināta Dievmātes ikona), bet jau pēc gada – par priesteri, nosūtot uz Suntažu Kristus Apskaidrošanās draudzi. Reizē viņš apkalpoja arī Kokneses Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīcu, Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanās draudzi, Mālpils Dievmātes patvēruma draudzi un nedaudz Ikšķiles pareizticīgo draudzi. No 1963. līdz 1971. gadam tēvs Jānis Ābels strādāja sakaru nodaļā, bet svētdienās viņam bija atļauts nodarboties ar garīgām lietām – tad arī brauca uz dievkalpojumiem Limbažos, Alojā.

1971. gadā priesteri Jāni nosūtīja uz Viļaku, viņš apkalpoja arī Liepnas Svētā Elija draudzi un pareizticīgo draudzi Veclaicenē, tur nedaudz kalpojis arī igauņu valodā (lasīja Evaņģēliju). Tēvs Jānis atceras, ka pie Ūdens iesvētīšanas dziedājuši vienreiz latviešu valodā, otrreiz krieviski, trešoreiz igauņu valodā: „Visa baznīca skanēja, kā cilvēki dziedāja!”

Pēc tam tēvs Jānis kalpojis Šķilbēnos, Baltinavā, bet 1982. gadā nonāca Madonā, lai kalpotu Lazdonas baznīcā. Vēlāk palīdzējis atjaunot Ļaudonas draudzi. Restaurējot dievnamu, viņa darbs esot bijis izgatavot krustu – no 2 mm bieza nerūsējošā skārda izgriezis krustu (metinājis gan pats neesot). Visi atceroties, cik spoži baznīcas tornī saulē spīdēja krusts.

Drīz vien priesterim pienāca pensijas vecums (2006. gadā viņš svinēs 90 gadu jubileju). Pēdējos trīs gados virspriesteris Jānis reizi mēnesī (pirmajā sestdienā) pošas uz dievkalpojumiem Jēkabpilī. Tur Svētā Gara klosterī atjaunota latviešu draudze, un viņš ir lūgts līdzkalpot igumenam Aleksijam dievkalpojumos latviešu valodā.