====Kyrie eleison==== Jautājumi un atbildes par ticību, pareizticību un Baznīcu, Gatavojoties grēksūdzei

Katrs no mums iespēju robežās cenšas turēt tīru, kārtīgu apģērbu un mājokli. Un kādi gan mēs izskatītos, ja regulāri nemazgātos! Līdzīgi jārūpējas par sirds tīrību. Dvēsele gaida nomazgāšanu, kas vienlaikus ir arī dziedinoša. Iedomāsimies sniega piku, kas, veldamās lejā no kalna, kļūst arvien lielāka un lielāka, kamēr nes jau sev līdzi bīstamu lavīnu. Tā sākotnēji vismazākais, it kā nenozīmīgais grēciņš apaug ar aizvien jauniem grēkiem, līdz smagais dvēseles netīrumu kamols jau nospiež sirdi un padara mūs nespējīgus pretoties nešķīstajiem gariem. Tad nav brīnums, ka kļūstam nervozi, slikti jūtamies, garastāvoklis ir nomākts, drīz jau klāt ir depresija un visbeidzot pat slimība.

Tāpēc vakara lūgšanās ieteicams atcerēties, ar ko esam sarūgtinājuši Dievu, ko nodarījuši pāri cietiem, kā aprunājuši, kad neesam bijuši godīgi utt. Vislabāk paņemt papīra lapu un sarakstīt visu, ko mums pienāktos sev pārmest, lai, atnākot uz grēksūdzi, jau būtu apdomājuši katru savu soli un no sirds apraudājuši savus grēkus, kas mūs attālinājuši no Dieva. Taču pirms stājamies nožēlot grēkus Evaņģēlija un Krusta priekšā, mums vēl jālūdz piedošanu tuviniekiem un apkārtējiem cilvēkiem, kā arī jāpiedod viņiem, lai nebūtu vairs nekādu apvainojumu, sarūgtinājuma un nepatikas. Palīdzi mums, Dievs, šai brīdī visiem visu piedot!

Tā kā mūsu pienākumi pret Dievu un tuvākajiem atšķiras, tad arī pirmie četri no desmit baušļiem attiecas uz Dievu, savukārt pārējie seši sakārto attiecības ar sevi un tuviniekiem.

1. “Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.” Cik nešaubīgi esam savā ticībā, vai tā nesašķobās, mums nonākot grūtībās, vai ticam, ka ir Dieva Eņģeļi un ļaunie gari? Un vai laimes brīžos atceramies pateikties Dievam? Mēs taču bieži esam neuzmanīgi lūdzoties, ar nokavēšanos atnākam uz dievkalpojuma, turklāt tā laikā domas aizklīst kaut kur sadzīves problēmās un niekos. Bieži vien nemanot piezogas lepnība, tā vien šķiet, ka visu zinām un spējam, tāpēc varam droši paļauties uz sevi…, līdz attopamies, ka ne viss cilvēkam ir pa spēkam. Tik labprāt papļāpājam ar draugiem, mīļuprāt skatāmies televīziju, tukšās izklaidēs izniekojam laiku, lasām detektīvromānu vai kādu izklaidējošu literatūru. Bet cik daudz laika veltām Svētajiem Rakstiem un reliģiska satura grāmatām? Varbūt kādam pat mēdz būt situācijas, kad ir kauns atklāt savu reliģisko pārliecību vai pat gadās noliegt savu ticību? Dievs, piedod un saudzē mūs!

2. “Netaisi sev tēlus vai dievekļus. Nezemojies to priekšā, jo Es esmu tas Kungs.” Tagad daudzi uzticas viltus praviešiem, klausās un lasa antikristus, ezotēriskas mācības, aizmirst Dieva spēku un ļauj sevi maldināt ar dažādiem pareģojumiem, māņticību un izšķirošā brīdī pat prasa padomu zīlniecei, nevis iet uz baznīcu. Iespējams, kādu esam iemīlējuši vairāk par Dievu, iztopam viņam, pielūdzam kā elku un viņa dēļ aizmirstam pat savu ceļu. Vai ievērojam gavēni, varbūt arī pāris dienas nespējam atteikt kārdinošiem cienastiem un vīna glāzei? Varbūt gadās, ka alkoholiskos dzērienus lietojam pārmēru un pat pavedinām uz to lietošanu arī citus? Dievs, apžēlojies par mums, grēciniekiem!

3. “Tev nebūs Dieva, sava Kunga vārdu nelietīgi lietot.” Ikdienas sarunās bieži dzird izsaucienus “Ak, Dievs!”, “Dies, pasarg!” Visbiežāk gan tie lietoti pilnīgi nevietā. Vai negadās, ka laužam dotos solījumus, arī baznīcā doto zvērestu? Savukārt, nonākuši nelaimē, varbūt pat vainojam Dievu, ka Viņš to pieļāvis, zaudējam pacietību, lai izturētu kādu pārbaudījumu.

4. “Tev būs svēto dienu svētīt.” Pirmkārt, šis bauslis uzliek pienākumu darba dienās godīgi strādāt, nevis aizbildināties ar slimību vai kādām darīšanām, lai laiku izmantotu savām vajadzībām. Bet ko darām svētdienā? Vai spējam atrauties no mājas darbiem un veltīt šo laiku Dievam un lūgšanām, vismaz pusstundu? Ja kaut reizi nedēļā izdotos izrauties no neprātīgā pienākumu un darīšanu skrējiena, nodoties pārdomām par garīgām lietām, par iepriekšējās dienās padarīto, tas sakārtotu attiecībās ar tuvajiem, mīļajiem un apkārtējiem cilvēkiem.

5. “Tev būs savu tēvu un māti godāt.” Paaudžu konflikti raksturīgi vai katrā ģimenē – necienīti vecāki, nesaprasti bērni. Vai lūdzam Dievu par saviem mīļajiem, īpaši, ja kāds saslimis, aizmaldījies dzīves ceļos? Vajadzētu aizlūgt arī par mirušajiem tuviniekiem. Cik paaudzēs esam izpētījuši savas dzimtas saknes? Nopietna ir arī krustvecāku loma, jo mums jābūt kā garīgiem krustbērnu aizstāvjiem un skolotājiem. Grēkojam arī, ja neizrādām godu jebkuram par mums vecākam cilvēkam.

6. “Tev nebūs nokaut.” Nogalināšana var būt ne tikai tiešā un brutālā nozīmē. Ļoti smaga nasta nospiež tās sievietes, kuras pārtraukušas grūtniecību, jo mazais auglis jau ir bijis bērns, kurš nespēja aizstāvēties. Provocēt priekšlaicīgu nāvi kādam varam arī ar nepārdomātiem un sāpīgiem vārdiem. Varbūt neesam steigušies palīgā, ja kāds saucis. Vai neesam kādreiz dusmu brīdī rājušies, kādu iekaustījuši, pēruši savu bērnu? Pat ar spītīgu klusēšanu vai savas gribas uzspiešanu var izraisīt citos dusmas vai bezpalīdzību. Nav labi arī sevi pārmēru izdzīt darbos, zaudējot visus spēkus, nodoties pesimismam vai pat domām par pašnāvību. Grēks ir arī laikus neārstēties.

7. “Tev nebūs laulību pārkāpt.” Pirmām kārtām, jau laulību nevajadzētu slēgt, ja nav pilnīgas pārliecības, ka otrs cilvēks ir tas īstais, kuru esam labi iepazinuši un pieņēmuši arī viņa trūkumus. Varbūt ar savu izturēšanos dzīvesbiedru esam rosinājuši grēkot. Pret šo likumu grēkojam domās, iekārojot kādu, koķetējot, izaicinoši ģērbjoties un krāsojoties, skatoties erotiskas filmas, lasot grāmatas, kuras vedina uz jutekliskām domām utt.

8. “Tev nebūs zagt.” Mēdz teikt - paņēmu, jo bija slikti nolikts, atrasts taču nav zagts… Neklājas ņemt arī to, kas pieder valstij, darba iestādei. Vai laikus atdodam, ja esam aizņēmušies? Varbūt esam žēlojuši naudu, lai ko vajadzīgu iegādātu tuviniekiem? Tāpat nav laba lieka izšķērdība, pērkot nevajadzīgas lietas un pārāk daudz produktu. Pārdomāsim, vai par daudz nedzīvojam sev, savām vajadzībām, vai palīdzam tiem, kuriem klājas grūtāk nekā mums. Arī azarta spēles ir pretrunā ar šo likumu.

9. “Tev nebūs nepatiesu liecību dot par savu tuvāku.” Šai ziņā grēkojam ik dienu, aprunājot, nosodot citus, neiejūtoties cita ādā. Ja arī kāds dara sliktu, tad labāk lūgt par viņu. Kur nu vēl apvainot, apmelot, stāstīt, smieties par citu vājībām, izraisīt strīdus, noklausīties citu sarunas, lamāties.

10. “Tev nebūs iekārot sava tuvāka mantu.” Bieži taču izjūtam netaisnību, ka citam, mūsuprāt, tiek nepelnīti daudz. Tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas, cik viņš godīgs. Mums nav jāskauž citu pārticība, komforts, manta, veselība vai ģimenes dzīve, tāpat nav jāpriecājas par viņu nelaimēm. Un nežēlosimies par savu grūto dzīvi.

Dievs, apžēlojies par mums, grēciniekiem!

Izmantota grāmata “Grēksūdzes veidošanas pieredze”.