====Kyrie eleison====

Ārsts un palīgs slimajiem, vājo glābējs un Pestītājs! Pats, Visuvaldītājs un Kungs, dāvini dziedināšanu Savam slimam kalpam, esi žēlīgs un apžēlojies par viņu kā grēcinieku un izglāb no apgrēkošanās, ak Kristus! Lai viņš augsti teic Tavu dievišķo spēku.

Ak, Labais žēlastības bezdibens, apžēlojies ak Žēlīgais, par šo cietēju Savas dievišķīgās žēlastības dēļ, jo Tu esi sirdsžēlīgs.

Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies.

Kungs, Tu dvēseļu un miesu ārsts un vienīgais Labdarītājs, bagāts žēlastībā, es Tevi lūdzu: atvieglini kā labais manas lielās mokas, novērs slimības un bēdas, un atpestī visus, kas ar šķīstu ticību Tevi augsti teic.

Neizmērojamu sāpju ceplis mani karsē un postošā karstuma liesma, vienmērīgi augdama, mani briesmīgi dedzina; bet Tu, Pestītājs, ar Savas žēlastības rasu dzisini mani, kas saucu: izglāb ar Savu žēlastību mani, Savu cietēju kalpu.

Es gaidu uz to Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu. Mana dvēsele gaida uz to Kungu.

Esi mans ārsts, labdarītājs, glābējs, ak mans Pestītāj! Neatstum mani, uzlūko mani, vājībā gulošu, un uzcel mani kā visspēcīgais, jo es bijāšanā Tev saucu: ak Kungs, glāb mani pirms neesmu galīgi pazudis.

Kungs, pasargā mani kā acuraugu.

Uzlūko mani ar sirdsžēlīgām acīm un esi man žēlīgs, vienīgais Pestītājs; sūti dziedināšana straumes pār manu nabaga dvēseli, nomazgā manu darbu nešķīstību, lai es dziedu: ak Kungs, glāb mani pirms neesmu galīgi pazudis.

Klausi, Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manu saukšanu.

Kā Tu, Visžēlīgais, citkārt esi izdziedinājis tizlo, tāpat dziedini arī manu dvēseli, kas ilgus gadus guļ briesmīgā tumsībā, lai es staigātu Tavus ceļus, kurus Tu esi ierādījis tiem, kas Tevi mīļo.

Celies, ak Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos.

Ak Kungs, izglāb mūs no redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem, lai nekad bezdievīgie nesaka: Kur ir viņu Dievs? Bet lai viņi atzīst, ka Tu, Valdītājs, «apslēp Savu vaigu» no Savu atgriezušos kalpu grēkiem.

Atpestī no bēdām Savus kalpus, ak Visžēlīgais, jo mēs sirsnīgi pie Tevis steidzamies, pie tā žēlīgā Pestītāja, Visuvaldītāja Kunga Jēzus.

Ko bēdājies, mana dvēsele? Ko prātu mulsini ar nelietīgām zūdīšanām? Ko nodarbojies ar zūdošām lietām? Vēl pēdējo stundu mēs te paliekam un mums būs jāšķiras no visa, kas te ir; bet tomēr vēl tev ir laiks, uzmosties saukdama: es esmu grēkojusi pret Tevi, mans Pestītāj, nenocērt mani kā neauglīgu vīģes koku, bet kā sirdsžēlīgs Kungs apžēlojies par mani, kas ar bijāšanu saucu: Ak Svētais, viss Tev iespējams, visas lietas Tev paklausa un padodas: piemini mani un žēlo kā Cilvēkumīļotājs.

Valdītājs Kristus, daudzžēlīgais Ķēniņ, pieņem Savu kalpu lūgšanas un izglāb mūs no visām bēdām un nelaimēm.

Dievadzemdētāja Jaunava, palīdzi kā žēlīga man, gulošam uz slimības un vājības gultas.

Visšķīstā Valdniece, Tu cerība tiem, kas pie Tevis patveras un miera osta visiem, vētru sagrābtiem, ar Savām aizlūgšanām pielūdz žēlīgo Radītāju un savu Dēlu apžēloties arī par mani.

Šķīstā, Tu mūsu nīcīgo zemes dabu esi darījusi debešķīgu, vadi ar savām karstām aizlūgšanām arī mūsu lūgšanas un pielūgšanas pie sava Dēla un visu Dieva un Ķēniņa.

Augstiteicamā Dievadzemdētāja, Tu svētākā par Ķerubiem un augstākā par debesīm! Mēs Tevi apliecinām un Tu mums, grēciniekiem, tiešām esi glābēja, un kārdināšanās pie Tevis mēs atrodam aizbildnību. Tad nu nemitējies par mums lūgt, Tu mūsu dvēseļu spēks un patvērums.

Valdniece, par visiem augstākā un pārākā pār visiem debess karapulkiem! Es esmu daudz smagu nastu saliekts un bēdu vētrā slīcināts; Tu, Visšķīstā, esi glābšanas osta, glāb un pestī mani, izraudama no visām briesmām ar savām aizlūgšanām, lai es mūžam pienācīgi slavētu Tevi, Dievadzemdētāja, kā dedzīgu pārstāvētāju.

Pravieši, apustuļi, mocekļu pulki, dievišķīgie mācītāji, ar savām lūgšanām remdējiet sāpes mums, slimiem, un dodiet veselību tiem, kas dzied: Slavēts esi Tu, mūsu tēvu Dievs.

Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, nepamet mani ļaunā mūžīgi.

Nāciet, ticīgie ļaudis, pagodināsim visi dziesmām un garīgām dziesmām Kristus moku cietējus, pasaules spīdekļus, ticības sludinātājus, mūžam tekošus žēlastības avotus, no kuriem ticīgiem tek dziedināšanas; viņu lūgšanu dēļ, Kristus mūsu Dievs, dāvini Savu mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.

Labais, Dieva sūtītais Eņģeli, stiprini mani, savu kalpu, manā dzīvošanā un nepamet mani mūžīgi.

Tavs krusts, ak, Kungs, Taviem ļaudīm ir dzīvība un aizstāvētājs: uz viņu paļaudamies, mēs Tev, savam krustā sistam Dievam, dziedam: apžēlojies par mums!

Nāciet nu visi, skūpstīsim ar lūpām, dvēseli un sirdi tā Kunga Krustu, to paaugstināsim un augsti teiksim un, zemē mezdamies tā priekšā, kopā dziedāsim vissvēto dziesmu saukdami: dārgais Krusts, Draudzes lielā manta un greznums.

Augsti cienījamais Krusts! Tu esi bijis un paliec četru pasaules malu spēks, apustuļu greznums, mocekļu stiprums, neveselo dziedinātājs, mirušo uzmodinātājs un pakritušo uzcēlējs.