Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Psalmi (no grieķu valodas Yalthvrion – ir stīgu instruments, kas atgādina kokli vai arfu) ir viena no Vecās Derības grāmatām. Ebreju Bībelē tās nosaukums ir Slavēšanas grāmata (µylht) un tās sastāvā ietilpst 150 psalmi – dziesmas, kas paredzētas izpildīšanai mūzikas instrumenta pavadībā. Norādes par to ir saglabājušās psalmu virsrakstos. Lielāko daļu no psalmiem tradīcija pieraksta ķēniņam un dziesminiekam Dāvidam (apm. 1000 pr.Kr.). Ēbrēju tekstā 73, bet grieķu 84 psalmi nes viņa vārdu. Taču ir arī citi psalmi, kas nes, piemēram, Koreja dēlu (10 psalmi), kā arī levīta Asafa (12 psalmi), viņa brāļa Emana (87[88]), kā arī vēl cita dziesminieka – Efana (88{89]) vārdus. Psalms 89 (90). tiek piedēvēts Mozum, bet 71 (72). un 126 (127). – Sālamanam. Pārējo psalmu autori ir nezināmi. Psalmu grāmatas saturs ir ļoti daudzveidīgs. Dziesmu autorus iedvesmoja gan vēsturiskie notikumi, gan personīgās dzīves neveiksmes, kas lika cieši pievērst cilvēka skatienus Dievam, dvēselei ilgoties pēc Viņa tuvības, nožēlot grēkus, pateikties par Dieva žēlastības dāsnumu. Bet cauri visiem daudzveidīgajiem psalmu dziesmu motīviem kā sarkans pavediens vijas neremdināmās ilgas pēc Mesijas – Pestītāja – Kristus, kas liek dziesminieku vārdiem piepildīties ar pravietisku spēku. Kristiešiem Mesijas gaidas ir piepildījušās ar Jēzus Kristus atnākšanu. Jaunajā Derībā Psalmu grāmatas teksti tiek ļoti daudz citēti. J.Derība un tradīcija uz Kristu attiecina tādus psalmus kā 2, 8, 15 (16), 21(22), 39 (40), 44 (45), 67 (68), 68 (69), 97 (98) un atsevišķus pantus no daudziem citiem psalmiem. Kristīgā Baznīca jau no paša iesākuma ir bagātīgi iekļāvusi salmus savos dievkalpojumos; visu šo laiku psalmu dziedāšana ir vadījusi kristīgos ļaudis lūgšanā, slavēšanā un iedvesmojusi dievbijīgiem varoņdarbiem. Dievbijīgiem ļaudīm psalmi vienmēr ir bijuši liels atbalsts vajāšanās, dāvājuši vīrišķību panest ciešanas, pamācījuši atpūtas laikā un pie dažādo ikdienas pienākumu veikšanas.

Saskaņā ar tradīciju Psalmus kopā ar citām V.D. grāmatām grieķiski pārtulkoja 72 mācīti vīri Aleksandrijā 285 – 246 pr.Kr. vai arī nedaudz vēlāk. Šo VD grieķisko tulkojumu sauc par Septuagintu (no latīņu “septiņdesmit”, saīsinātā veidā LXX). Šis tulkojums bija izpelnījies lielu autoritāti jūdu vidū, kas runāja grieķiski, bet vēlāk kļuva par oficiāli pieņemto Vecās Derības versiju Kristīgajā Baznīcā, jo Jaunajā Derībā V.Derība tiek citēta saskaņā tieši ar šo tulkojumu; šo tulkojumu lietoja pirmo gadsimtu baznīctēvi.