 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Mēs, Tavi kalpi, Dievmāte, Tev kā augstākai Vadonei, dziedam slavas dziesmas, jo Tava atnākusī svētbilde mums ir stiprs vairogs, augsts mūris un vienmēr nomodā esošs sargs. Tā kā Tev ir neuzvarams spēks, pasargā un aizstāvi mūs, Valdniece, no visiem ienaidniekiem, redzamiem un neredzamiem, un atpestī mūs no visām dvēseles un miesas vainām, lai Tev dziedam: Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
1.ikoss Kad Dievmātei krita apustuliskās kalpošanas loze Ibēras zemē, Dieva sūtītais Eņģelis Viņai pavēstīja: “Nepamet Jeruzālemi, bet loze, ko Tu izvilki, piepildīsies vēlāk, jo tagad Tev jākalpo zemē, ko Dievs Tev izraudzījis.” Tāpēc priecājies, jo caur Tevi elku dievību māņi tiek postīti. Priecājies, jo caur Tevi tumsas valdnieka vara sagrūs; priecājies, jo caur Tevi Kristus Valstība nostiprināsies. Priecājies, jo Tu aicini pie Evaņģēlija gaismas elku dievību pielūgsmes tumsā grimušos; priecājies, jo Tu Dieva bērnus no sātana verdzības Dieva slavas brīvībā izved. Priecājies, Sava Dēla un Dieva apņēmīgā Kalpotāja; priecājies, ar paklausību Ievas nepaklausības Labotāja. Priecājies, tikumu augstākā virsotne; priecājies, gudrās pazemības dziļums. Priecājies, jo caur Tevi neticīgie iepazīst Radītāju; priecājies, jo caur Tevi ticīgie kļūst par Tēva bērniem. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
2. kondaks Redzot brīnumaini parādīto Savu jauno ceļu, ko Dievs lēmis, Svētā Jaunava kā Dieva kalpone, kas vienmēr gatava pildīt viņa gribu, dziedāja: Aleluja.
2.ikoss Prātu, kas Eņģeļa teiktos vārdus neizprot, Dievs par saprātīgu darīdams Tev, Visšķīstā, vadīja Tavu ceļojumu uz Atona kalnu, kur Tu sludināji Evaņģēliju, un tā piepildījās Tev lemtais. Un mēs priecīgi dziedam: Priecājies, ar Savu atnākšanu Atonu svētījusī; priecājies, elku dievības tur satriekusī. Priecājies, īsto ticību tur dēstījusī; priecājies, neticību aizdzinusī. Priecājies, Sev Kalnu par mājvietu izraudzījusī; priecājies, svētību šai vietai apsolījusī. Priecājies, šajā mājvietā pasaules labumu Dāvātāja ticīgajiem; priecājies, Aizlūdzēja par viņu mūžīgo pestīšanu. Priecājies, mīļā Aizbildne par Tavā mājvietā mītošajiem; priecājies, visu viņu ienaidnieku bieds. Priecājies, šai vietai Sava Dēla žēlastību līdz pasaules galam apsolījusī; priecājies, Viņa nebeidzamo svētību paredzējusī. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
3.kondaks Visaugstākā spēks pēc Dievmātes aizlūguma nonāca pār Svēto Kalnu un tā mežus (kalnus) un ielejas kā plašu aramzemi parādīja visiem, kas mūku kārtā grib pestīšanu pļaut un vienmēr dziedāt: Aleluja.
3.ikoss Gādājot par Savu zemes daļu, par Ibēras ļaudīm, dibināji klosteri tai vietā, kur Pati pie Atona piestāji, lai tas būtu kluss patvērums tiem, kas pestīšanu meklē, un gribēji dāvināt par vairogu un mūri Savu svētbildi, lai visi dzied: Priecājies, uz Ibēras zemi Evaņģēlija sludinātāju sūtījusī; priecājies, šo zemi no dievību māņiem Kristus gaismai pievērsusī. Priecājies, vīnkoka nekalstošais zars, brīnišķo vīnstīgu Ņinai dāvājusī; priecājies, brīnumu ķekarus un ticības darbus no tās izdiedzējusī. Priecājies, gara dārzu Atonā iestādījusī; priecājies, gara apskaidrības straumi no tā Ibēras zemei plūdinājusī. Priecājies, Eifīmija zelta vārdu mute; priecājies, Tornīkija neuzvaramais cietoksnis. Priecājies, visu dievbijīgo Stiprinātāja; priecājies, visu mūku Sargātāja. Priecājies, klusais patvērums tiem, kas meklē pestīšanu; priecājies, kas tiem gatavo mūžīgu mieru. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
4.kondaks Ar šaubu vētru sirdī godīgā atraitne Nīkajā apjuka, kad ieraudzīja svēto un godāto Dievmātes svētbildi ar kareivja, svētbilžu grāvēja, šķēpu caurdurtu un kad uzreiz asinis no tās iztecēja, un, baiļu pārņemta, asarās Dievmāti lūdzot, laida svētbildi jūrā, lai svētums netiktu apgānīts. Taču redzēdama, ka tā stāvus pa jūru dodas projām uz Rietumiem, priecīga dziedāja: Aleluja.
4.ikoss Svētā Kalna mūki ieraudzīja, ka jūrā uzliesmojis uguns stabs, kas debesīs iesniedzas, spoža saule, kas līdz jūras malai naktī pienākusi, un, tā ieraudzījuši svēto Dievmātes ikonu spēkā no augšienes pa jūru vadītu, dziedāja Labdarītājai: Priecājies, bauslības Devēja nesadegošais krūm; priecājies, uguns kūli, kas tumsā mītošajiem ceļu rādi. Priecājies, ar Debesīm vienojošās kāpnes, pa kurām nonāca Dievs; priecājies, tilt, kas vadi ļaudis no zemes uz Debesīm. Priecājies, Dieva noslēpumu dienas ausma; priecājies, Zvaigzne, kas rādīji Sauli. Priecājies, neizteicamo Gaismu dzemdējusī; priecājies, šo noslēpumu nevienam neatklājusī. Priecājies, saulē ietērptā, visai pasaulei svētībā un slavā mirdzošā; priecājies, zibens liesma, kas dvēseles apgaismo un ticīgajiem prātus apskaidro. Priecājies, gaisma, tumsā kvēlošā; priecājies, prieka pilnu apskaidrību izstarojošā. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
5.kondaks Savu, Dieva vadīto svētbildi Ibēras klosterim gribēdama dot, Dievmāte teica taisnajam Gabriēlam: “Kopā ar pārējiem mūkiem dodies uz jūras krastu, ieej jūrā un saņem Manu svētbildi.” Un viņš uz ticības un mīlestības spārniem pa ūdeni kā pa cietu zemi gāja, apņēma to savām rokām un ieguva dārgumu, citiem neiegūstamu, Ibēras mūku īpašumā, un priecīgs dziedāja: Aleluja.
5.ikoss Ibēras mūki vairākkārt redzēdami Dievmātes svētbildi no dievnama uz klostera vārtu augstumiem neredzama Spēka pārceltu, pārsteigumā stāvēja un Viņai dziedāja: Priecājies, mums svēto ikonu devusī; priecājies, caur to par sargu būt mums apsolījusī. Priecājies, Savu mīlestību mūsu klosterim rādījusī; priecājies, labo gādību par to atklājusī. Priecājies, mūsu palīdzība svešā malā; priecājies, Mierinātāja mūsu ceļā. Priecājies, Dieva labā griba mums; priecājies, mūsu uzdrīkstēšanās pie Dieva. Priecājies, glābēja no asarām; priecājies, mūs, bāreņu, Aizstāvētāja. Priecājies, mūsu cietoksni; priecājies, mūsu vienīgā Līksme. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
6.kondaks Darot Gabriēlu par Tavas gribas pasludinātāju, esi teiusi viņam, Valdniece: “Neesmu nākusi, lai jūs mani sargātu, bet Es būšu jūsu sargātāja ne vien šajā, bet arī nākamajā laikā. Un dodu jums apliecinājumu: kamēr klosterī redzēsiet Manu svētbildi, pie jums neizsīks Mana Dēla svētība un žēlastība, lai dzied viņam visi: Aleluja.
6.ikoss Liels prieks atspīdēja dzirdējušiem Tavus, Dievmāte, apsolījumus un Tev, Debesu Vārtu Sargātājai, mūki dievnamu virs klostera vārtiem uzbūvēja un dziedāja: Priecājies, mūsu Sargātāja šajā laikā; priecājies, Aizlūdzēja par mums nākamajā laikā. Priecājies, kas māci mums Dievu bīties, priecājies, kas mūs uz tikumības ceļa liec. Priecājies, mūsu drosme un cerība; priecājies, mūsu paļāvība un patvērums. Priecājies, Sava Dēla žēlsirdību mums izlūgusī; priecājies, pasludinājusī, ka Viņa neizsīkstošā svētība būs ar mums. Priecājies, svēto ikonu par žēlastības apliecinājumu devusī; priecājies, brīnumdarītājas spējas tai dāvājusī. Priecājies, kas visu ļaunumu no klostera atvairi; priecājies, kas visam labajam durvis atdari. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
7.kondaks Kad reiz bezgodis Amīrs Ibēras klosteri gribēja izpostīt un mūkus, tur sapulcinātos, izklīdināt, viņš drīz iepazina Dievmātes lielo spēku, kas sargā klosteri, ieraugot savus kuģus jūras dzelmē grimstam un karavīrus slīkstam. Un pazemībā atnāca, sudrabu un zeltu klosterim atnesa, mūku lūgšanas lūdza. Mūki to redzēdami, Dievam dziedāja: Aleluja.
7.ikoss Jaunus un neskaitāmus brīnumus rādīja Dievmāte, kad klosterī vīna, miltu un eļļas krājumus atjaunoja, apsēstos dziedināja, klibos staigāt iemācīja, aklajiem redzi dāvāja un visas slimības dziedināja, lai, šos brīnumus redzot, visi Tev dzied: Priecājies, drosmīgā Vadone, kas ienaidniekus uzvari; priecājies, kas uz Tevi saucošiem ātri steidzies palīgā. Priecājies, kas mūsu lūgumus nenoraidi, priecājies, kas no Saviem solījumiem neatkāpies. Priecājies, kas klostera bēdas pārvērt priekā; priecājies, kas klostera krājumus atjauno. Priecājies, aklo acu gaisma; priecājies, klibo veselība. Priecājies, visu vājinieku Dziedinātāja; priecājies, visu cietēju Mierinātāja. Priecājies, jo Tu nebeidz rūpēties un glābt mūs; priecājies, jo no tik daudzām nelaimēm atpestī mūs. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
8.kondaks Patriarhs Nīkons, uzzinājis, ka Dievmātes svētbilde Ibēras klosteri brīnumdaroši sargā, ļoti gribēja arī Krievijas zemei daļu pie šīs svētības; tāpēc dibināja klosteri par godu slavenajai svētbildei un izlūdzās Dievmātes brīnumdarītāja tēla atveidu, lai, Viņas patvērumā sargāti, Dievam dzied: Aleluja.
8.ikoss Dievmāte, Tu esi Debesīs, bet arī zemi nepamet, reiz Tu vēlējies sirdsšķīstajam Antonijam dāvāt Atona Kalna svētību, lai viņš dibina Pečoru klosteri, tāpat arī tagad esi žēlastībā dāvājusi jaunajam klosterim Krievijas zemē Savu svētību, kas nākusi pār Atonu Tava godinātā tēla atveidā; tāpēc Tev dziedam: Priecājies, Krievijas zemes patvērums, plašāks par padebesi; priecājies, pareizticības Sargātāja tur un Stiprinātāja. Priecājies, Pareizticīgās Baznīcas neizkustināmais balsts; priecājies, ķecerību un šķelšanos Atmaskotāja. Priecājies, kas ar brīnumdarītāju ikonu gaišajiem stariem visu valsti apmirdzi; priecājies, kas dziedinošās spējas un žēlastības no tām izstaro. Priecājies, ienaidnieku bieds; priecājies, svētnieku prieks. Priecājies, priesteru gods; priecājies, mūku Audzinātāja. Priecājies, visu cilvēku Glābēja. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
9.kondaks No sirds gādājot par žēlastīgās vārtu Sargātājas augstiteicamā tēla uzgleznošanu, Ibēras klostera gavētāju pulks aizlūgumus dzied, ar ūdeni no brīnumainās ikonas apskalo dēli, uz kura tiks atveidots godātais tēls, un svētī sirdsšķīsto Jamvlihu, kas kopā ar visiem brāļiem gavē, lūdzas, ir nomodā un uzglezno godāto Dievmātes atveidu ar krāsām, ko svētais ūdens un pīšļi ir iesvētījuši, lūgšanās visu laiku pavadot un Dievam dziedot: Aleluja.
9. ikoss Skaļos daiļu runu vērpējus redzam, Dievmāte, Tev priekšā kā mēmas zivis, jo viņi nezina, kā pienācīgi godināt visus Tavus brīnumus, kas no Tavas svētbildes cilvēcei nākuši: jau ceļā uz Krievijas zemi tā darīja brīnumus, dievbijīgajam Manuīlam pavēlot dot izpirkuma naudu neticīgajiem, kas aizšķērsoja svētajai ikonai ceļu uz Krieviju, un vēlāk viņam dāsni atdarīji. Bet mēs apbrīnā un ticībā Tev dziedam: Priecājies, neizsīkstošais brīnumu avots; priecājies, visu žēlastību Dāvātāja. Priecājies, Dievu par mums vienmēr karsti lūdzošā; priecājies, dārgā velte, ko Viņš devis, gādājot par mums. Priecājies, patvērums nelaimēs nonākušajiem; priecājies, cietējiem mierinājums. Priecājies, slimo Dziedinātāja; priecājies, nevarīgo Stiprinājums. Priecājies, atraitņu Aizbildne; priecājies, bāreņu žēlsirdīgā Māte. Priecājies, kas nomaldījušos patiesības ceļam pievērs; priecājies, kas grēciniekus uz grēku nožēlu aicini. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
10.kondaks Gribēdama glābt daudzus cilvēkus no nelaimēm un ciešanām, Dievmāte, Tu plūdini neizsmeļamu žēlastības avotu no Savas svētbildes mūsu tautai, esi labā vārtu Sargātāja lielajā pilsētā Maskavā, dāvājot drīzu palīdzību visiem, kas Tevi pielūdz, un jaunajā Ibēras klosterī no Savas ikonas svētības straumes izstaro, un arī citās pilsētās, klosteros un ciemos tiem, kas Tevi godā, derīgos lūgumus izpildi. Tāpēc, slavēdami Dievu, kas devis mums tādu svētību, Viņam dziedam: Aleluja.
10.ikoss Dievmāte, Tu esi mūris mūku kārtai un visiem, kas pie Tevis tveras, jo Debesu un zemes Radītājs, iemājojis Tavās, Jaunava, miesās, iemācīja visiem šķīstības un tikumības balstītājiem Tev dziedāt: Priecājies, izraudzītais jaunavības trauks; priecājies, šķīstais tikumības tēls. Priecājies, bez sēklas ņemtā Līgava; priecājies, Līgava Mūžamjaunava. Priecājies, šķīstības Sējēju dzemdējusī; priecājies, ticīgos ar Kungu savienojusī. Priecājies, kārdinājumu vētrās nonākušajiem ātrā Palīdzētāja; priecājies, ienaidnieka viltību Atvairītāja. Priecājies, dvēselei ļaundarošu kaislību miglas Izklīdinātāja; priecājies, domu Šķīstītāja. Priecājies, kas zemes dzīves saldmi māci nicināt; priecājies, kas prātus un sirdis uz Debesīm virzi. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
11.kondaks Ar visiem dziedājumiem veltīgi cenšamies aptvert Tavas daudzās un lielās žēlastības: pat ja veltīsim Tev, Dievmāte, mūsu Valdniece, tik daudz dziesmu, cik daudz smilšu graudu, tas nebūs pielīdzināms tam, ko Tu dāvā mums, Tev dziedošiem: Aleluja.
11.ikoss Kā gaismu izstarojošā svece nelaimju tumsībā nokļuvušajiem ir Dievmātes svētā ikona, jo, nevielisko svētības uguni sevī uzņemot, ar brīnumu stariem tā visus apmirdz un māca dziedāt Vissvētajai: Priecājies, visās likstās ātrā Palīdzētāja; priecājies, bēdās uzreiz Izdzirdētāja. Priecājies, mūs no uguns, zobena un svešinieku uzbrukuma Glābēja; priecājies, mūs no bada un pēkšņas nāves Atbrīvotāja. Priecājies, mūs no sakāves un mūžīgās pazudināšanas Sargātāja; priecājies, ceļa grūtībās, uz sauszemes un jūrā pēkšņā Palīdzētāja. Priecājies, dvēseles un miesas vainu Ārstētāja; priecājies, kas ārstu pamestos savām rokām aprūpē. Priecājies, žēlsirdīgā visu cietēju un nastas liekto Mierinātāja; priecājies, kas nevienu nievāto un atstumto nenoraidi. Priecājies, Tu pašus izmisušākos no bojā ejas bezdibeņa izvelc; priecājies, Tu arī mani, labiem darbiem gatavu, nepamet, bet dāvā Savu patvērumu un aizstāvību. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
12.kondaks Vecu parādu, visu parādu Lēmējs gribēja dot svētību cilvēkiem, un Pats atnāca pie aizgājušajiem no Viņa svētības un, saplēsis parādzīmi, dāvāja mums Varenu, Dieva svētīgu Aizlūdzēju, lai ar Viņas lūgšanām visi dziedam: Aleluja.
12.ikoss Dziedot Tavus brīnumus, ko rādi mums šajā dzīvē, godājam Tevi, Dievmāte, Tu esi neizsmeļams žēlastības avots. Taču, Tev ceļos krizdami Tavas brīnumdarītājas svētbildes priekšā, Tevi pazemīgi lūdzam: esi mums patvērums un aizstāvība mūsu pēdējā dienā, un, kad būs jāstājas uz tiesu Tava Dēla bijājamā troņa priekšā, lai Tev dziedam: Priecājies, slavā sēdošā līdzās Sava Dēla Tronim un tur mūs pieminošā; priecājies, līdzās Savam Dēlam un Dievam mūžam valdošā un par mums lūdzošā. Priecājies, neapkaunotu dzīves beigu Dāvātāja tiem, kas uz Tevi cer; priecājies, nesāpīgas un mierīgas pēdējās stundas Iekārtotāja. Priecājies, Atpestītāja no grūtajām gaisa muitnīcām; priecājies, Atbrīvotāja no gaisa valdnieka. Priecājies, mūsu grēku Neatgādinātāja, priecājies, mūsu paļāvība Kungā uz svētīgu dzīvi. Priecājies, jo tiem, kas uz Tevi paļaujas, Savam Dēlam labajā pusē atrasties palīdzi; priecājies, kas svētīgo Debesu Valstības Apsolītāja balsi dzirdēt iecieni. Priecājies, labā Māte, jo visus, Tevi godājošos, pie Sevis dzīvot nomitini; priecājies, mūžīgās pestīšanas drošā Cerība visiem kristiešiem. Priecājies, labā vārtu Sargātāja, ticīgajiem paradīzes durvju Atdarītāja.
13.kondaks Augstislavējamā Māte, Vissvētā Valdniece, Jaunava Dievmāte! Uzlūko mūs, kas asarās, pazemībā šīs mazās lūgšanas izteic Tava visšķīstā tēla priekšā un visu paļāvību un cerību liek uz Tevi, un atpestī mūs no visām nelaimēm un bēdām šajā dzīvē, un paglāb no nākamjām mokām, lai, Tevis glābti, vienmēr dziedam: Aleluja.
Šis kondaks jālasa trīs reizes, tad 1.ikoss un 1.kondaks.
Lūgšana Vissvētajai
Dievmātei Vissvētā Jaunava, Dieva Māte, debesu un zemes Ķēniņiene. Uzklausi mūsu dvēseļu sāpju pilnās elsas, uzlūko no Saviem svētajiem augstumiem mūs, kas ticībā un mīlestībā ceļos krītam pie Tava visšķīstā tēla. Jo mēs, grēkos slīkstošie un ciešanu pārņemtie, raugāmies uz Tavu tēlu kā uz Tevi dzīvu mums līdzās un pazemīgi Tevi lūdzamies. Nav mums citas palīdzības, ne arī citas Aizlūdzējas, ne Mierinātājas, tikai Tu, visu cietēju un nastas liekto Māte! Palīdzi mums, nevarīgajiem, atvieglo mūsu ciešanas, uzved uz īstā ceļa mūs, apmaldījušos, izārstē un izglāb bezcerīgos, dāvā mums atlikušo dzīves laiku pavadīt mierā un klusumā, dāvā kristīgas beigas un Sava Dēla Pastarajā Tiesā esi mums žēlsirdīga Aizstāve, lai vienmēr kopā ar visiem, kas Dieva prātu darījuši, dziedam, godājam un slavējam Tevi, ka esi labā kristiešu Aizstāve, mūžīgi mūžos. Āmen.
|
