Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Baznīctēvi par Psalmu lūgšanu noderīgumu

 

Lai psalmu vārds ir pastāvīgi uz tavām lūpām. Jo kur psalms ar sirds aizkustinājumu,- tur Dievs ar Eņģeļiem. Psalmi ir dievmīļu prieks: tie aizdzen liekvārdību, pārtrauc tukšus smieklus, atgādina par tiesu, ierosina dvēseli Dieva apcerei, liek līksmot kopā ar eņģeļiem. Psalmi svētkus dara gaišus un izraisa dievišķu noskumšanu par grēkiem. Psalmi pat no akmenscietas sirds liek izplūst asarām. Psalmi savieno ar Eņģeļu pasauli un Debesu mājokli, tie ir garīgās kvēpināšanas veids. Psalmi pielej dvēseles ar gaismu un svētī miesu. Psalmu vārds pievelk Eņģeļu palīdzību un ir ierocis pret aplamām bailēm, nomierina pēc dienas darbiem, rada drošību zīdaiņiem, izdaiļo pusmūža cilvēkus, iepriecina sirmgalvjus, piešķir piemērotu izrotājumu sievietēm. Psalmu dziedājumi un lūgšana, savienojumā ar pazemīgu attieksmi paaugstina prātu pāri neatļautām kaislībām un dara dvēseli vīrišķīgāku Debesu labumu iekārošanā.

Sv. Efraims Sīrietis

 

Drīzāk saulei vajadzētu apstāties, nekā mums atstāt psalmu lūgšanas, jo garīgi pamācīties no psalmiem, tos lasot ar visu uzmanību, ir augstākā mērā derīgi. Nekļūsim nevērīgi, jo daudzas grāmatas ir derīgas un uzvar dēmonus, taču ne tik lielā mērā kā Psalmi. Kas dzied psalmus, tas, kaut arī galēji izlaidīgs būdams, tomēr kaunēdamies no psalmu vārda, sāk apspiest savas saldkaisles spēku un, kaut arī aplikts ar neskaitāmiem netikumiem un apsēsts ar grūtsirdību, tomēr iegūst atvieglojumu savām domām, iedvesmojumu prātam un dvēseles spārnus. Ja esi kritis kārdinājumā, tad varēsi bagātīgi pasmelt psalmos mierinājumu: ja esi grēkojis, tad atradīsi šeit gatavas zāles bez skaita; ja tevi apdraudēs nabadzība vai kāda cita nelaime, - psalmi norādīs tev daudzas drošas piestātnes. Psalmu dziedāšana vienmēr izraisa gaviles priecīgajiem un iepriecina grūtsiržus...Tā vienmēr savalda kaisles kā mežonīgus zvērus: uzliek iemauktus nenoturībai, apdzēš netaisnību, uztur taisnību, satriec zaimojošas domas, nogalē kaunpilnas domas, dara zināmu Dieva likumu, pasludina Dievu, izskaidro ticību, aizbāž muti ķeceriem, ceļ Baznīcu.

Sv. Jānis Zeltamute

 

Katrs, kurš izrunā psalmus (lūdzās ar psalmu vārdiem) var būt drošs, ka Dievs ātri izdzirdēs tādas lūgšanas. Ja kādam ir skumjas, tāds iepazīs lielu mierinājumu. Ja kāds cieš kārdinājumos un vajāšanās, -  dziedot psalmus, tāds sapratīs, ka visas lietas viņam nāk par labu un iegūs patvērumu savā Kungā, kurš aizsargā lūdzējus. Tāds liks velnam bēgt un atraidīs viņa dēmonus. Ja kāds ir apgrēkojies, - tad lasot psalmus, viņš nāks pie prāta un pārstās grēkot. Bet kāds, kurš ir bez grēka, dziedot psalmus, līksmosies garā un nešaubīsies patiesībā, bet apdraudēs visus spēkus, kas pieviļ un tiecas ievest maldos....

Esmu dzirdējis no gudriem vīriem, ka senatnē pie Israēliešiem tikai ar Rakstu lasīšanu vien tika izdzīti dēmoni un izārdīti to ļaunie nolūki pie cilvēkiem.

Sv. Atanāzijs Lielais

 

Nekādas citas grāmatas negodina Dievu tā, kā to dara Psalmu grāmata, jo tās būtiskākais uzdevums ir gādāt par tās lasītāju (lūdzēju) dvēseles svētību. Tā slavē Dievu kopā ar eņģeļiem, varenā balsī cildinādama un paaugstinādama, citkārt tā apdraud un padzen dēmonus, ved pie svētīgām grēku nožēlas asarām, iestājas par ķēniņiem, valdniekiem un lūdzas par visu pasauli. Ar Psalmu palīdzību tu spēsi izlūgt Dievu arī par sevi pašu, jo (šai ziņā) tā ir lielāka un augstāka par visām citām grāmatām. Psalmu grāmata ir līdzīga lielai jūrai, kurā nekad nepietrūkst ūdens... tā arī Psalmi ir piepildīti ar dziedājumiem, kas nekad neapsīks. Psalmi saistās ar garīgu drosmi un uzdrošināšanos pie Dieva dvēseles glābšanas labad, jo liels ir atalgojums par gavēni, pielūgsmes klanīšanos un Psalmu lasīšanu. Ja tu, brāli, teiktu, ka nespēj piepildīt šo (lūgšanu) nolikumu sava nespēka dēļ, tad palūkojies augšup – un tu redzēsi kā saule, mēness un zvaigznes dienu un nakti, bez atpūtas veic savas gaitas pēc Kunga pavēles. Šie debesu spīdekļi nedzer, neēd, nebīstas mūžīgo ciešanu, tomēr visi paklausa Dievam uz vārda un nemitēdamies pilda Viņa pavēles. Tu, brāli, kaut miesā vājš būdams, tomēr stiprini savu ķermeni ar barības uzņemšanu un pietiekošu miegu. Bet ir kādi, kas arī pēc dienas darbiem ceļas pusnaktī uz lūgšanu un Dieva pielūgsmi, pateikdamies savam Radītājam par visu.... Arī tu, brāli, kad domā par sevi, neklausies tik daudz savā nespēka balsī, jo ko cilvēks nespēj, tas Dievam ir pa spēkam. Tikai esi vīrišķīgs un stiprinies, un Dievs tev palīdzēs, ar Dāvida vārdiem sakot: “Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!” [Ps. 36 (37), 34]. Tikai nevienu dienu nepārstāj Psalmu dziedāšanu. Un ja arī tev nāktos kādas neatliekamas vajadzības dēļ to pārtraukt, tad iegaumē, kur esi apstājies, un tad no rīta atkal turpini, bet nekad nepamet Psalmu dziedāšanu vienkārši slinkuma dēļ.

Sv. Bazīlijs Lielais 

 

Psalmu dziedāšana izdaiļo dvēseles, pieaicina eņģeļu palīdzību, patriec dēmonus, aizdzen tumsu un iesvēta. Tā stiprina prātu grēcīgam cilvēkam, izlīdzina grēkus līdzīgi svētai žēlsirdības dāvanai, vairo ticību, cerību, mīlestību, apgaismo līdzīgi saulei, nomazgā līdzīgi ūdenim, apdedzina līdzīgi ugunij, ieziež līdzīgi eļļai, apkauno velnu, atklāj Dievu, apdzēš miesīgās kārības. Psalmu dziedāšana ir žēlsirdības eļļa, līksmība un dalība ar izredzētajiem eņģeļiem. Tā izdzen negantumu, remdē niknumu, satriec dusmas. Tā ir nepārtraukta Dieva slavēšana, tā līdzinās medum. Tā ir dziesma Dievam, kas aizbaida grēku un savieno mīlestības saiknē. Tā pārvar visu, piepilda visu, pamāca visus, atklāj visu, paaugstina dvēseli, šķīsta valodu, priecē sirdi, pievērš domas kalnainajam, apgaismo cilvēku, atbrīvo jūtas, nogalina visu ļaunumu, norāda uz pilnīgo. Tā ved pie prāta klusuma un ir miera vēstnesis. Jo psalmi lūdz par nākamību, nopūšas par patreizējo, nožēlo grēkus par pagājušo, priecājas par labiem darbiem. Tā ir Debesu valstības priekštelpa.

Sv. Augustīns

 

50 (51). Dāvida psalms ir uzrakstīts ar tik lielu garīgu spēku, tas satur tik lielas grēku nožēlas jūtas, ka arī tagad, ja kāds to lasa, cilvēku dzimuma ienaidnieks dreb un trīc, nespēdams panest šī psalma spēku.

Arhibīskaps Hersonas Inokentijs